Azartspēļu automātu skaits Latvijā turpina sarukt, kā to jau pērn prognozēja Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB). Šo samazinājumu veicina neplānotais nodokļu paaugstinājums, kas noticis bez konsultācijām ar uzņēmējiem un, balstoties kļūdainās prognozēs par nodokļu ieņēmumiem.
Salīdzīnot ar 2025. gada decembri, šī gada janvārī Latvijā bija par 72 azartspēļu automātiem mazāk. Vislielākais samazinājums vērojams Rīgā, kur noņemtas 33 iekārtas. Daugavpilī noņemtas piecas iekārtas, Jūrmalā kā arī Valmierā pa četrām. Pa trim iekārtām noņemtas Jelgavā, Liepājā un Talsos. Balvos, Cēsīs, Dobelē, Limbažos, Tukumā, Rēzeknē noņemtas pa divām iekārtām. Pa vienai iekārtai noņemtas Saldū, Olainē un Gulbenē.
“Jau pērn, ar iepriekšējo azartspēļu nodokļu likmi, prognozes par valsts budžeta ieņēmumiem nepiepildījās un bija skaidrs, ka ieņēmumi turpinās sarukt pie neplānoti paaugstinātas likmes. To apliecina jau pirmie šī gada dati – spēļu iekārtu skaits ir sarucis, mazināsies arī ieņēmumi,” uzsver LLAB izpilddirektore Līga Līce. Viņa atgādina, ka LLAB vērsa uzmanību uz kļūdainu nodokļiu ieņēmumu prognozi, kā arī to, ka ieņēmumi nepildās.
2025.gada beigās LLAB norādīja, ka līdz ar nodokļu likmju pieaugumu, 2026.gadā varētu tikt slēgtas vairāk nekā 20 spēļu zāles un 10 kāršu vai ruletes galdi. Tas nozīmē, ka valsts budžeta ieņēmumi šajā segmentā saruks par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs. Pērn no azartspēļu automātu nodokļa bija plānoti 25 miljonu eiro ieņēmumi, paaugstinot nodokļu likmi, tie saruks līdz 22.5 miljoniem eiro.
Nodoklis azartspēļu zālēm un automātiem pavisam nesen, 2024.gada sākumā, tika paaugstināts par 20%, rezultātā kopš 2024. gada līdz 2025.gada beigām aizvērtas jau 24 azartspēļu zāļes. Kopumā 20 gadu laikā Latvijā spēļu zāļu skaits ir sarucis par vairāk nekā 70% – no 327 zālēm 2005.gadā līdz 162 zālēm 2026. gada janvārī.
LLAB atgādina, ka jauns nodokļu likmju palielinājums ar 2026.gada janvāri tiek īstenots bez konsultācijām ar nozari un, nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem. Tā rezultātā ne tikai nav ievēroti labas pārvaldības principi, bet arī izteiktas maldinošas prognozes par nodokļu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Tās veiktas, nerēķinoties ar tirgus noteikumiem un tendencēm: klātienes segmenta apgrozījuma samazinājumu un spēļu zāļu skaita ievērojamo kritumu.
