Klātienes azartspēļu ieņēmumi turpina sarukt

2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada šo pašu periodu, klātienes azartspēļu ieņēmumi ir sarukuši. Ieņēmumi no azartspēļu automātiem ir saukuši par 12%, 2024. gada pirmajā pusgadā tie bija 62,5 milj. eiro, bet 2025. gada pirmajā pusgadā – 55 miljoni. Arī ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) ir sarukuši no 5,4 milj. eiro pērn līdz 4,7 milj. eiro šī gada pirmajā pusgadā, samazinājums ir par 12,5 %.

“Klātienes azartspēļu segments turpina samazināties, klientiem izvēloties interaktīvās izklaides, tostarp interaktīvās azartspēles. Šī tendence iesākās COVID-10 pandēmijas laikā un turpinās joprojām. Kā zināms pērn Latvijā licencētās tiešsaistes azartspēles pirmo reizi veidoja  lielāko daļu, jeb 51% no kopējās licencēto azartspēļu nozares,” norāda SIA Olybet Latvia un SIA Olympic Casino Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Celmārs.

2023. gadā kopējie licencētās azartspēļu nozares ieņēmumi bija 289 milj. eiro, no tiem 137 jeb 48.4% veidoja interaktīvās azartspēles. Savukārt 2024. gadā kopējie ieņēmumi bija 299.5 milj. eiro, bet interaktīvo azartspēļu daļā – 154 milj. eiro jeb 51.4%.

Turpina sarukt arī Latvijā licencēto azartspēļu organizatoru klātienes azartspēļu zāļu skaits, pērn jūnijā bija 185 azartspēļu zāles, savukārt šī gada jūnijā to bija par 17 mazāk – 168.

“Līdz ar spēlētāju paradumu maiņu, kā arī sakara ar demogrāfijas un ekonomikas stāvokli Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas samazinās azartspēļu zāļu skaits, prognozējams, ka šī tendence turpināsies,” norāda Celmārs.

Kā zināms, ir izstrādāti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai, tostarp “neredzamības” noteikumus spēļu vietu fasādēm. Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu,nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.

“Kad jaunie grozījumi stāsies spēkā, azartspēļu organizatoriem īsā laika periodā būs jāpārveido spēļu zāļu fasādes atbilstoši “neredzamības” noteikumiem, kā rezultātā izkārtnes kļūs maz pamanāmas un nozares klātbūtne pilsētvidē nebūs pamanāma. Ieviešot šīs likuma normas dzīvē, nozare arī sagaida vienotu, valsts līmenī definētu pašvaldību pieeju, nosakot principus klātienes azartspēļu vietu darbībai to teritorijās,” uzsver Olimpic Casino Latvia vadītājs.

Tiešsaistes azartspēles pērn pirmo reizi veidoja lielāko Latvijā licencētās nozares daļu – 51% 

2024.gada Latvijā licencētās tiešsaistes azartspēles pirmo reizi veidoja  lielāko daļu, jeb 51% no kopējās licencēto azartspēļu nozares. 2023.gadā kopējie licencētās azartspēļu nozares ieņēmumi bija 289 milj. eiro, no tiem 137 jeb 48.4% veidoja interaktīvās azartspēles. Savukārt 2024. gadā kopējie ieņēmumi bija 299.5 milj. eiro, bet interaktīvo azartspēļu daļā – 154 milj. eiro jeb 51.4%. 

2024. gadā, salīdzinot ar 2023.gadu kopējie licencētās nozares ieņēmumi pieauga par 3.7%, pieaugums bija vērojams interaktīvo azartspēļu, totalizatora un spēļu galdu segmentos, savukārt azartspēļu automātu un bingo zāļu segmentā ieņēmumi saruka vidēji par 5%, salīdzinot ar 2023. gadu. 

“Pērn interaktīvo azartspēļu daļa kopējā Latvijas licencētās azartspēļu nozares apjomā ieņēma vairāk nekā pusi, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropā. Visticamāk šāda tendence nākamajos gados saglabāsies,” saka Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra. “Patērētāju paradumu maiņu ietekmē vairāki faktori – lielākais grūdiens izklaides industrijas kopējai pārējai uz attālinātiem, interaktīvajiem produktiem notika COVID pandēmijas laikā. Latvijā to joprojām veicina tostarp labs interneta pārklājums, demogrāfijas tendences – sarūkot iedzīvotāju skaitam reģionos, samazinās arī fizisko spēļu zāļu skaits, līdz ar to pieejamība, vienlaicīgi pieaug iedzīvotāju datorpratība,” norāda viņš. 

Kopējās Eiropas tendences

Eiropā kopumā azartspēļu nozares ieņēmumi pieauga,  palielinājās arī interaktīvo azartspēļu daļa tajā. Jaunākais Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) un konsultāciju aģentūras H2 Gambling Capital tirgus datu ziņojums[1]liecina, ka 2024. gadā Eiropā bruto ieņēmumi no azartspēlēm( GGR)[2] sasniedza 123,4 miljardus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2023. gadā. Ieņēmumi no tiešsaistes azartspēlēm pērn pieauga līdz 47,9 miljardiem eiro, kamēr ieņēmumi no klātienes azartspēlēm sasniedza 75,5 miljardus eiro.

Tiešsaistes azartspēļu segmenta daļā vērojams stabils pieaugums – 2024. gadā  tiešsaistes produkti veidoja 39% no kopējiem Eiropas azartspēļu tirgus ieņēmumiem, salīdzinot ar 37% 2023. gadā. Neraugoties uz to, ka ieņēmumi no klātienes azartspēlēm absolūtos skaitļos pieauga, to tirgus daļa saruka no 63% uz 61%, kas liecina par izmaiņām patērētāju paradumos. Tiešsaistes azartspēļu jomā Eiropā dominēja mobilās ierīces, kas 2024. gadā nodrošināja 58% tiešsaistes ieņēmumu, salīdzinot ar 56% 2023. gadā.

Tiek prognozēts, ka Eiropas azartspēļu tirgus 2025. gadā pieaugs līdz 127,7 miljardiem eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gadā. Paredzams, ka šogad tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa pārsniegs 40% slieksni, un tiek prognozēts, ka tiešsaistes azartspēļu ieņēmumi sasniegs 51,1 miljardu eiro, kamēr klātienes azartspēļu ieņēmumi pieaugs tikai nedaudz – līdz 76,6 miljardiem eiro.

“Eiropas azartspēļu tirgus 2024. gadā piedzīvoja stabilu izaugsmi. Lai gan klātienes azartspēles joprojām dominē un turpina augt absolūtā izteiksmē, tiešsaistes pakalpojumi arvien straujāk attīstās, pateicoties spēlētāju paradumu izmaiņām un tehnoloģiskajai attīstībai. Paredzams, ka līdz 2029. gadam tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa būs līdzvērtīga klātienes azartspēļu tirgus daļai,” norāda Mārtens Haijers (Maarten Haijer), EGBA ģenerālsekretārs.

Citās Eiropas valstīs loterijas ir azartspēles

Tiešsaistes un klātienes azartspēļu patēriņa proporcija 2024. gadā bija atkarīga no spēles veida. Loterija bija populārākā kategorija, kuras ieņēmumi sasniedza 38 miljardus eiro. Šajā kategorijā dominēja klātienes azartspēles ar 30,9 miljardu eiro ieņēmumiem,  bet tiešsaistes azartspēļu ieņēmumi veidoja 7,1 miljardu eiro. Jāatgādina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu  loterijas, īpaši interaktīvās loterijas, tiek atzītas par azartspēlēm un iekļautas kopējā azartspēļu nozares tirgū, uz tām attiecas tādas pašas atbildīgas spēles un atkarību prevencijas prasības, kā uz citām azartspēlēm. 

Pretēja tendence bija vērojama kazino spēlēm, kuru kopējie ieņēmumi veidoja 30 miljardus eiro. Šajā kategorijā pārsvarā dominēja tiešsaistes azartspēles  ar 21,5 miljardu eiro ieņēmumiem salīdzinājumā ar klātienes spēlēm, kuru ieņēmumi veidoja 8,5 miljardus eiro. Azartspēļu automāti, kuru ieņēmumi sasniedza 24,9 miljardus eiro, pēc savas būtības ir klātienes spēles. Sporta totalizatora un likmju kategorijā, kuras kopējie ieņēmumi veidoja 20,1 miljardu eiro, arī dominēja tiešsaistes azartspēles, ieņēmumiem sasniedzot 13,7 miljardus eiro.

Eiropas valstu azartspēļu tirgus atšķirības

Ziņojumā izgaismotas būtiskas Eiropas valstu individuālā azartspēļu tirgus atšķirības. Tiešsaistes azartspēļu popularitāte ievērojami atšķiras atkarībā no valsts, piemēram, Zviedrijā tiešsaistes azartspēles veido 68,3% no kopējiem azartspēļu tirgus ieņēmumiem, Somijā un Dānijā – 68,1%, kamēr Spānijā tiešsaistes azartspēles veido tikai 14,2% no kopējās azartspēļu tirgus daļas. Apvienotā Karaliste joprojām ir lielākais azartspēļu tirgus Eiropā, kura kopējie ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 30,8 miljardus eiro, tam seko Itālija ar 25,5 miljardiem eiro, Francija ar 17,8 miljardiem eiro un Vācija ar 17,7 miljardiem eiro. Izvēli par labu noteiktam azartspēļu veidam no valsts uz valsti joprojām lielā mērā ietekmē vietējais regulējums un spēlētāju paradumi.

Par LLAB

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība apvieno 10 azartspēļu organizatorus, kas ir saņēmuši licenci azartspeļu organizēšanai Latvijā – gan interaktīvo azartspēļu, gan klātienes spēļu zāļu un kazino operatorus. LLAB biedri ir SIA PAF Latvija (Pufbet), SIA Viensviens(11.lv), SIA Latsson Licensing (Betsafe), SIA Optibet, SIA Laimz, SIA Klondaika, SIA Alfor, SIA Olybet Latvia, SIA Olimpic Casino Latvia un SIA Tonybet. 

LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus likumdošanas procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.  

Papildu informācijai: info@llab.lv, Līga Līce, tel. 29192972

[1] Tirgus datu ziņojums “Eiropas azartspēļu tirgus – svarīgākie 2025. gada rādītāji”, kas aptver 27 ES dalībvalstu un Apvienotās Karalistes azartspēļu tirgu un satur datus un prognozes par Eiropas kopējo azartspēļu tirgu.

[2] Bruto ieņēmumi no azartspēlēm (GGR) ir spēlētāju likmju kopsumma, no kuras atņemta summa, kas spēlētājiem izmaksāta kā laimests, veidojot azartspēļu operatora ieņēmumus pirms izdevumu un nodokļu atskaitīšanas.

LIAB: Prettiesisks politiķu lēmums valsts budžetam izmaksās 7 miljonus eiro

Latvijas Republikas Saeimas prettiesiskais lēmums 2020.gadā aizliegt interaktīvo azartspēļu nozares darbību, valsts budžetam izmaksās gandrīz septiņus miljonus eiro.

“Kā zināms 2020. gada 20. martā, sakarā ar COVID-19 pandēmiju, Saeima pieņēma likumu ar kuru tostarp tika apturēta interaktīvo azartspēļu organizēšana. Tas tika izdarīts, neskatoties uz to, ka interaktīvo azartspēļu organizēšana notiek tīmekļa vietnēs, bez cilvēku fiziskas saskarsmes. Turklāt vienlaicīgi netika liegti citi online izklaides veidi, tostarp, piemēram, turpinājās alkohola tirdzniecība internetā. Gan pirms šī likuma pieņemšanas, gan arī uzreiz pēc tam, nozare vairākkārt vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka šāds lēmums nav nedz samērīgs, nedz tiesisks. Uz to norādīja arī Saeimas juridiskais birojs”, uzsver Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) izpilddirektore Līga Līce.

“Diemžēl nepamatotais lēmums netika atcelts un uzņēmēji bija spiesti savu tiesību aizsardzībai vērsties tiesā. Tiesvedību rezultātā tika konstatēts, ka Saeimas izdotais likums un vēlāk uz tā pamata pieņemtais Izložu un azartspēļu (IAUI) lēmums ir prettiesiski, un valstij būs jāatlīdzina nozarei šo lēmumu rezultātā radītie zaudējumi,” rezumē Līce.

Politiķu prettiesiskais lēmums ne tikai radīja zaudējumus valsts budžetā, tā dēļ spēlētāji tika pakļauti ļoti lielam nelegālo azartspēļu riskam. Latvija bija vienīgā valsts pasaulē, kas liedza licencētās interaktīvās spēles COVID-19 pandēmijas laikā. Rezultātā aizlieguma periodā vienīgās interaktīvās azartspēles, kas bija pieejamas Latvijā, bija nelegālajās vietnes. Kā zināms, tajās nedarbojas nedz pašatteikušos personu reģistrs, nedz atbildīgās spēles rīki, kā arī pastāv augsti finanšu un datu krāpšanās riski.

Latvijā licencētie interaktīvo azartspēļu organizētāji, kuri vērsās IAUI ar pieprasījumu atlīdzināt zaudējumus, kas tiem tika nodarīti 2020. gadā, kad Saeima ar likumu bija aizliegusi interaktīvo azartspēļu organizēšanu, gada sākumā ir saņēmuši pirmos IAUI lēmumus par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

Gadījumā, ja prettiesiska lēmuma rezultātā radītie zaudējumi netiks atlīdzināti, vai tiks atlīdzināti tikai daļēji, katrs organizētājs pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas izvērtēs tā motivāciju un apsvērumus un lems par iespējamo vēršanos tiesā, lai tiem radītie zaudējumi tiktu atlīdzināti pilnā apmērā. Tuvāko mēnešu laikā IAUI būs jāpieņem vēl vairākus līdzīgus lēmums attiecībā arī uz citiem organizētājiem, kas ir pieprasījuši zaudējumi atlīdzināšanu. Saeimas prettiesiskā lēmuma dēļ Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem kopumā tika radīti zaudējumi apmēram septiņu miljonu eiro apmērā.

Kā zināms Saeimas 2020. gada 20. marta ārkārtas sēdē tika pieņemts likums „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ( Covid likums). Šā Likuma 8. un 9. pants paredzēja, ka: „8. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas; 9. pants. Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.”

Pamatojoties uz Covid likuma 9. pantu, ar IAUI 2020. gada 6. aprīļa lēmumu Nr. 2020/0161 „Par azartspēļu organizēšanas licenču apturēšanu” tika nolemts uz Covid likuma darbības laiku apturēt Iesniedzējai izsniegtās Licences darbību. Tādējādi sākot ar 2020. gada 8. aprīli azartspēļu organizatoriem bija liegta iespēja Latvijas Republikā organizēt azartspēles ne tikai fiziskajās telpās, bet arī interaktīvajā (online) vidē. 

2020.gada 11.decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-26-0106 ar kuru likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. pants, ciktāl tas nosaka IAUI pienākumu apturēt interaktīvo azartspēļu organizēšanu, tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu.

2023.gada 21.decembrī ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. A420165220, SKA-272/2023 tika atstāts spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru par prettiesisku tika atzīts arī uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. pantu pieņemtais IAUI lēmums apturēt interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču darbību.

Tādējādi ar Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Senāta nolēmumiem tika konstatēts gan Saeimas, gan arī IAUI pieņemto lēmumu prettiesiskums. Šo lēmumu rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju, saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ir pieprasījuši vairāki interaktīvo azartspēļu organizētāji.

Eiropas drošākas spēles nedēļā piedalījās 26 valstis, tostarp Latvija

Eiropas drošāku azartspēļu nedēļā šogad piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 195 partneri no 26 valstīm, apliecinot pieaugošo nozares apņemšanos veicināt drošākas azartspēles. Eiropas drošākas spēles nedēļu katru gadu rīko Eiropas Azartspēļu un derību asociācija (EGBA) un jau vairākus gadus tajā piedalās arī Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB). Nedēļas ietvaros biedrība rīko informatīvās kampaņas un nozares seminārus par atbildīgas spēles aktualitātēm.

“Šī gada drošākas spēles nedēļas panākumi atspoguļo nozares pieaugošo apņemšanos aizsargāt spēlētājus,” norāda EGBA ģenerālsekretārs Mārtens Haijers (Maarten Haijer). “Ievērojamais dalībnieku skaita pieaugums, jo īpaši no veselības aizsardzības organizācijām un regulatīvajām iestādēm, liecina par kopīgo mērķi un arvien vairāk vienotu pieeju drošākām azartspēlēm. Pateicoties šai sadarbībai, pasākumu laikā mēs ar būtiskiem drošības vēstījumiem esam uzrunājuši rekordlielu skaitu eiropiešu. Kopīgiem spēkiem mēs padarām azartspēles drošākas.”

Drošākas spēles nedēļas dalībnieku skaits šogad bija par 20 % lielāks nekā 2023. gadā. Tajā piedalījās arī astoņas valstu azartspēļu uzraudzības iestādes, kas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pirmo reizi kampaņai pievienojās partneri no Horvātijas, Serbijas, Slovākijas un Ukrainas, kas atspoguļo kampaņas pieaugošo Paneiropas dimensiju.

“LIAB ir EGBA partneris un jau vairākus gadus piedalās Eiropas drošākas spēles nedēļas pasākumos. Pateicoties mūsu rīkotajām informatīvajām kampaņām sabiedrība iegūst plašāku informāciju par azartspēļu atkarības prevencijas iespējām, par paškontroles rīkiem, kas ir pieejami Latvijā licencēto operatoru vietnēs, kā arī par riskiem, kas saistīti ar spēli nelegālajās azartspēļu vietnēs,” stāsta LIAB izpilddirektore Līga Līce.

Sabiedriskās domas aptaujas uzrāda, ka kampaņas dod rezultātu un iedzīvotāju informētības līmenis paaugstinās, tā 2022.gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2018.gadu, 2022.gadā gandrīz divkāršojās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka valsts licences esamība azartspēļu operatoriem ir būtisks faktors, ja 2018.gadā tā uzskatīja 46% iedzīvotāji, tad 2022.gadā tie jau bija 72%.

Šī gada drošākās spēles nedēļas ietvaros norisinājās plaša pasākumu programma, kas ietvēra 20 specializētus pasākumus. Tie piesaistīja rekordlielu interesi – pasākumus apmeklēja 3000 dalībnieki. Diskusijās tika aplūkotas mākslīgā intelekta tendences, problemātisko azartspēļu izplatības ziņojumi un inovācijas drošāku azartspēļu rīku un ziņojumu jomā. Pasākumos piedalījās 105 runātāji, tostarp augsta līmeņa pārstāvji no Beļģijas, Dānijas, Francijas un Apvienotās Karalistes azartspēļu uzraudzības iestādēm.

Ar informatīvu kampaņu pievērš uzmanību riskiem, kas saistīti ar nelegālajām azartspēļu vietnēm

Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB) rīko informatīvu kampaņu par riskiem, kas saistīti ar nelegālajām azartspēļu vietnēm. Kampaņas laikā LIAB atgādina, ka tikai Latvijā licencētajās azartspēļu vietnēs darbojas pašatteikušos personu reģistrs, kā arī daudzi paškontroles un atkarības prevencijas rīki: personificēts konts, laika un naudas limiti, septiņi dienu pauze limita izmaiņām un citi.

“Nelegālās vietnes raisa problēmas visā Eiropā, taču Latvijā tā ir īpaši pamanāma, jo azartspēļu nozares ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir divreiz lielāks nekā Igaunijā un lielāks kā citās ES valstīs. Tāpēc Drošākas spēles nedēļas ietvaros atgādinām par riskiem, kas saistīti ar spēli nelegālajās vietnēs,”

stāsta LIAB izpilddirektore Līga Līce.

Jāņem vērā, ka nelegālās azartspēļu vietnes ne tikai nenodrošina atkarības prevencijas rīkus, tajās ir arī liels krāpšanās risks. “Lietojot nelegālās vietnes katram ir jāapzinās, ka pirmkārt, var tikt izkrāpti personas dati un tam būs neprognozējamas sekas, otrkārt – laimestu izmaksa var nenotikt, spēlētājiem var tikt radīti arī finansiāli zaudējumi,”

brīdina LIAB biedrs, Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.

Turklāt nelegālajās vietnēs nedarbojas arī vecuma ierobežojumi, līdz ar to riskam tiek pakļauti jaunieši, viņš uzsver.

Sociālā darba profesionāļi norāda uz informācijas trūkumu

Šogad vairākās Latvijas pilsētās notika LIAB, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IUAI) un krīžu un konsultāciju centra Skalbes rīkotie semināri par azartspēļu atkarības prevencijas iespējām. Tos apmeklēja vairāk nekā 140 sociālā darba profesionāļi: sociālo dienestu speciālisti, skolu psihologi un sociālie pedagogi, policijas, krīzes centru darbinieki un citi.

74% semināru dalībnieku norādīja, ka sabiedrība ir nepietiekami informēta par to, ka eksistē licencētās un nelegālās azartspēļu vietnes un to atšķirībām, 63 % sociālā darba profesionāļu uzskata, ka piekļuve nelegālajām vietnēm palielina azartspēļu atkarību risku. Eksperti atzinīgi novērtēja seminārus un 80% no tiem ieteiktu saviem kolēģiem apmeklēt nākamo semināru ciklu.

Eiropas lielākie operatori pauž bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu

Savukārt šī gada rudenī Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) dalībnieki, interaktīvo azartspēļu operatoru Bet365, Betsson, Entain, Evoke, Flutter un Kindred vadītāji, atklātā vēstulē pauda bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē Eiropā.

Operatori norāda, ka, neraugoties uz visām pūlēm par drošu spēles vidi, tie saskaras ar nopietnu izaicinājumu – ēnu ekonomikas izaugsmi, ko veido tīmekļa vietnes, kuras darbojas ārpus Eiropas un arvien vairāk apdraud Eiropas spēlētāju drošību. Satraucoši ir tas, ka daudziem nelicencētā tirgus operatoriem trūkst pat visvienkāršāko patērētāju aizsardzības pasākumu, piemēram, vecuma pārbaudes un drošākas azartspēļu politikas, tādējādi spēlētāji tiek pakļauti augstam riskam. Vienlaikus neregulētie operatori piesaista spēlētājus ar pievilcīgiem reģistrācijas bonusiem, akcijām un konkurētspējīgām izredzēm. Tādā veidā īpaši liela riska zonā nonāk spēlētāji, kuriem var būt problemātiskas spēles pazīmes.

Diemžēl, ēnu ekonomikas izaugsmi veicina tiesiskais regulējums, kas darbojas vairākās Eiropas valstīs – stingrie ierobežojumi padara licencētos un regulētos operatorus mazāk konkurētspējīgus, salīdzinot ar “melnā” tirgus dalībniekiem. Ēnu ekonomikas situācijas pasliktināšanās Eiropā parāda, ka valstu politikas veidotājiem ir steidzami jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu savus spēlētājus – vienīgais efektīvais risinājums ir konkurētspējīgi un regulēti tiešsaistes azartspēļu tirgi.

Licencētie operatori aicina valstu politikas veidotājus izstrādāt reglamentējošus noteikumus, kas līdzsvaro stingru patērētāju aizsardzību ar konkurētspējīgu un inovatīvu tiešsaistes azartspēļu vidi, kas ir pievilcīga spēlētājiem.

Atklāto vēstuli parakstīja Bet365 izpilddirektors Džons Kouts (John Coates), Entain Group izpilddirektore Stella Devida (Stella David), Flutter Entertainment izpilddirektors Pīters Džeksons (Peter Jackson), Betsson Operations izpilddirektors Džespers Svensons (Jesper Svensson), Evoke izpilddirektors Pērs Viderstems (Per Widerstrom) un Kindred Group izpilddirektors Nils Andens (Nils Anden).

Entain Group un Betsson Operations ir saņēmuši arī Latvijas licenci un nodrošina licencēto interaktīvo azartspēļu pakalpojumus Latvijas tirgū. Pilna vēstule pieejama šeit: https://liab.lv/nozares-jaunumi/eiropas-interaktivo-azartspelu-operatori-pauz-satraukumu-par-enu-ekonomikas-pieaugumu-un-aicina-valstis-veidot-lidzsvarotu-nozares-regulejumu/.

Eiropas drošākas spēles nedēļa

Eiropas drošākas spēles nedēļa, ko rīko Eiropas Azartspēļu un likmju asociācija, šogad notiek no 18. līdz 24. novembrim, tās ietvaros Eiropas valstīs notiek dažādi pasākumi par drošākas spēles iespējām un atkarību prevenciju, vairāk informācijas šeit: https://www.egba.eu/news-post/european-safer-gambling-week-2024/. LIAB informatīvā kampaņa norisinās no 20.novebmra līdz 3.decembrim.

Vairāk kā 140 sociālās jomas pārstāvji apmeklēja seminārus par azartspēļu atkarības prevenciju

Reģionālos seminārus Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas šogad apmeklēja 146 sociālā darba profesionāļi. Pēdējais seminārs šonedēļ notika Rīgā, tajā piedalījās 38 sociālā darba specialisti, kas strādā sociālajos dienestos, skolās un citās iestādēs Rīgā un Rīgas reģionā.

“Iespēja tikties un runāt ar speciālistiem reģionos bija ļoti vērtīga pieredze, obligātie azartspēļu atkarības prevencijas rīki ir daļa no valsts uzraudzības pār licencēto azartspēļu nozari. Savukārt sarunās ar sociālā darba profesionāļiem mēs vēlreiz guvām pārliecību, ka nelegālās vietnes ir patiešām liela problēma ne tikai no ekonomikas viedokļa, tas ir liels izaicinājums cīņā ar azartspēļu atkarību. Nelicencētajās vietnes nav iespējama kontrole no valsts puses, tajās nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs un citi obligātie atkarības prevencijas rīki,” norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne.

Semināru cikls šogad notika pirmo reizi un to rīkoja Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), kā arī Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs. Semināri notika Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā. To ietvaros biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa stāstīja par azartspēļu atkarības pazīmēm un atbalsta tālruņa darbības specifiku; IUAI vadītāja Signe Birne informēja par pašattiekušos reģistra darbību, savukārt inspekcijas psiholoģe Elīna Brila stāstīja par psihologa atbalsta iespējām un atkarības mehānismiem; Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova runāja par atkarību prevencijas rīkiem legālo operatoru vietnēs un nelegālās spēles riskiem.

“Interese par semināriem bija tiešām liela katrā no reģioniem. Sociālā darba speciālisti, kuri ikdienā strādā tostarp ar klietiem, kam ir atkarību problēmas, ne tikai uzklausīja lektorus, bet bija arī aktīvi dalībnieki. Jautājumu un atbilžu sesijas, dalīšanas profesionālajā pieredzē bija ne mazāk vērtīga, kā informācija, jo sniedza eksperti. Esam pateicīgi mūsu sadarbības partneriem un visiem lektoriem personīgi par atbalstu un katra individuālo ieguldījumu,” uzsver LIAB izpilddirektore Līga Līce. Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja, eksperte vardarbības un atkarību jautājumos Madara Lapsa semināra dalībniekiem stāstīja par palīdzības iespējām un atveseļošanās resursiem personām ar azartspēļu spēlēšanas traucējumiem un viņu tuviniekiem. Savukārt Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra brīvprātīgais darbinieks, mentors un personīgās izaugsmes treneris Guntis Ivanovskis iepazīstināja ar savu atkarības un atveseļošanās stāstu.

Reģionālais seminārs Rīgā "Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas"

Valmierā notika seminārs par azartspēļu atkarības prevenciju un palīdzības iespējām

Trešdien, 5. jūnijā Valmierā notika kārtējais reģionālais seminārs sociālā darba profesionāļiem Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas.

Šis bija jau trešais reģionālais seminārs, kuru rīkoja Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IUAI) un Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs.

Semināra ietvaros biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa stāstīja par azartspēļu atkarības pazīmēm un atbalsta tālruņa darbības specifiku; IUAI vadītāja Signe Birne informēja par pašattiekušos reģistra darbību, savukārt inspekcijas psiholoģe Elīna Brila stāstīja par psihologa atbalsta iespējām un atkarības mehānismiem; Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova runāja par atkarību prevencijas rīkiem legālo operatoru vietnēs un nelegālās spēles riskiem.

“Reģionālie semināri ir ļoti vērtīga iespēja klātienē dalīties ar kolēģiem ar uzkrāto pieredzi, zināšanām. Sinerģija starp iesaistītajām pusēm – krīzes centru Skalbes, inspekciju un sociālajiem dienestiem ir viens no priekšnosacījumiem lai atkarību prevencija būtu veiksmīga,”

norāda IUAI psiholoģe Elīna Brila.

Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja, eksperte vardarbības un atkarību jautājumos Madara Lapsa semināra dalībniekiem stāstīja par palīdzības iespējām un atveseļošanās resursiem personām ar azartspēļu spēlēšanas traucējumiem un viņu tuviniekiem. Savukārt Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra brīvprātīgais darbinieks, mentors un personīgās izaugsmes treneris Guntis Ivanovskis iepazīstināja ar savu atkarības un atveseļošanās stāstu.

Reģionālais seminārs Valmierā "Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas"

Piedalīties seminārā bija aicināti Vidzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un citi valsts un pašvaldības iestāžu speciālisti, kuri ikdienā sastopas ar atkarības problēmām. Valmierā semināru apmeklēja gandrīz 30 speciālisti, aktīvi iesaistoties viedokļu apmaiņā un spriežot par atkarību prevenciju. Maijā šādi semināri jau notika Liepājā un Daugavpilī,  savukārt rudenī semināri plānoti arī Jelgavā un Rīgā.

Daugavpilī notika seminārs par azartspēļu atkarības prevenciju un palīdzības iespējām

Vairāk nekā 30 sociālā darba speciālisti šonedēļ Daugavpilī apmeklēja semināru un praktisko nodarbību sociālā darba profesionāļiem Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas.

Reģionālais seminārs Daugavpilī "Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas"

Pasākumu rīkoja Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IUAI) un Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs. Piedalīties seminārā bija aicināti Latgales reģiona pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un citi pašvaldību iestāžu speciālisti, kuri ikdienā sastopas ar atkarības problēmām.

“No sociālā darba profesionāļiem ir ievērojama interese par semināriem, dalībniekiem ir jautājumi par to, kā darbojas interaktīvo azartspēļu vietnes, kādi ir atbildīgās spēles rīki, ko piedāvā legālie, Latvijā licencētie operatori. Licencētie operatori nodrošina gan obligātos, valsts noteiktos atkarības prevencijas rīkus, gan vēl papildu paškontroles instrumentus. Tāpēc ir būtiski skaidrot starpību starp legālajām un nelegālajām vietnēm, kurās pastāv krāpšanas rīki un nedarbojas nekādi paškontroles mehānismi,”

uzsver Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova.

Šis bija otrais šāds reģionālais seminārs, pirmais notika 8.maijā Liepājā, nākamais notiks jūnijā Valmierā, savukārt rudenī semināri plānoti arī Jelgavā un Rīgā. Seminārā ietvaros biedrības Skalbes padomes priekšsēdētāja Anda Švinka stāstīja par azartspēļu atkarības pazīmēm, atbalsta tālruņa darbības specifiku un palīdzības iespējām Latvijā; IUAI psiholoģe Elīna Brila informēja par pašatteikušos personu reģistra darbības principiem un IUAI darbu, tai skaitā psihologa atbalsta pakalpojumu; Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova runāja par atkarību prevencijas rīkiem legālo operatoru vietnēs un nelegālās spēles riskiem. Savukārt Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja, eksperte vardarbības un atkarību jautājumos Madara Lapsa semināra dalībniekiem stāstīja par palīdzības iespējām un atveseļošanās resursiem personām ar azartspēļu spēlēšanas traucējumiem un viņu tuviniekiem. Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra brīvprātīgais darbinieks, mentors un personīgās izaugsmes treneris Guntis Ivanovskis iepazīstināja ar savu atkarības un atveseļošanās stāstu.

Rīko semināru ciklu par azartspēļu atkarības prevenciju un palīdzības iespējām

Šonedēļ Liepājā notika pirmais reģionālais seminārs un praktiskā nodarbība sociālā darba profesionāļiem Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas. Semināru rīkoja Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IUAI) un Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs.

Reģionālais seminārs Liepājā "Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas"

“No Kurzemes kolēģu puses bija patiesi liela interese par pasākumu, ir gandarījums par iespēju dalīties pieredzē, apmainīties ar domām, apspriest kādas palīdzības iespējas ir  konkrētajās situācijās, ar kurām sastopas profesionāļi, strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir radušās azartspēļu atkarības problēmas,”

stāsta biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa.

Piedalīties seminārā bija aicināti Kurzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un citi pašvaldību iestāžu speciālisti, kuri ikdienā sastopas ar atkarības problēmām. Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un studenti, kas apgūst sociālā darbinieka profesiju.

Liepājā notika pirmais reģionālais seminārs, tuvākajā laikā tādi notiks arī Daugavpilī un Valmierā, savukārt rudenī semināri plānoti arī Jelgavā un Rīgā.

“Interese no sociālo dienestu un skolu puses liecina par to, ka šādi pieredzes apmaiņas informatīvie pasākumi ir nepieciešami. Vērtīgi, ka seminārā uzstājās gan sociālā darba profesionāļi, gan nevalstiskās organizācijas, arī azartspēļu operatori un inspekcija, kā nozares uzraugošā iestāde. Tikai sadarbojoties, mēs varam panākt labāko rezultātu atkarības prevencijas jomā, un arī sniegt kvalitatīvu atbalstu tiem, kas ar šo problēmu ir sastapušies,”

norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IUAI) vadītāja Signe Birne.

Seminārā ietvaros biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa stāstīja par azartspēļu atkarības pazīmēm, atbalsta tālruņa darbības specifiku un palīdzības iespējām Latvijā; IUAI direktore Signe Birne informēja par pašattiekušos personu reģistra darbības principiem un IUAI darbu, tai skaitā psihologa atbalsta pakalpojumu; Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova runāja par atkarību prevencijas rīkiem legālo operatoru vietnēs un nelegālās spēles riskiem.

Seminārā arī uzstājās Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja, eksperte vardarbības un atkarību jautājumos Madara Lapsa, viņa stāstīja par palīdzības iespējām un atveseļošanās resursiem personām ar azartspēļu spēlēšanas traucējumiem un viņu tuviniekiem; Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra brīvprātīgais darbinieks, mentors un personīgās izaugsmes treneris Guntis Ivanovskis iepazīstināja ar savu atkarības un atveseļošanās stāstu. Semināra ietvaros Madaru Lapsa un Gunti Ivanovski novadīja arī praktisku nodarbību.

Diskusija Pašatteikušos personu reģistra attīstības iespējas un loteriju statuss

Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros novembrī Rīgā notika diskusija Pašatteikušos personu reģistra attīstības iespējas un loteriju statuss. Tajā piedalījās Elīna Brila, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe, Santa Laimiņa, biedrības “Skalbes” atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore, Birgita Sanda, Birgitte Sand & Associates izpilddirektore un Kaspars Rāzna, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība, William Hill Latvia valdes loceklis.

Diskusijas dalībnieku vairums norādīja, ka loterijas ir uzskatāmas par vienu no azartspēļu veidiem. IAUI vadītāja pauda, ka pie azartspēlēm būtu attiecināmas interaktīvās izlozes, savukārt pārējie diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka visas loterijas, kurās ir iespējas vinnēt naudas summas, būtu jāpieskaita pie azartspēlēm.