LIAB: Prettiesisks politiķu lēmums valsts budžetam izmaksās 7 miljonus eiro

Latvijas Republikas Saeimas prettiesiskais lēmums 2020.gadā aizliegt interaktīvo azartspēļu nozares darbību, valsts budžetam izmaksās gandrīz septiņus miljonus eiro.

“Kā zināms 2020. gada 20. martā, sakarā ar COVID-19 pandēmiju, Saeima pieņēma likumu ar kuru tostarp tika apturēta interaktīvo azartspēļu organizēšana. Tas tika izdarīts, neskatoties uz to, ka interaktīvo azartspēļu organizēšana notiek tīmekļa vietnēs, bez cilvēku fiziskas saskarsmes. Turklāt vienlaicīgi netika liegti citi online izklaides veidi, tostarp, piemēram, turpinājās alkohola tirdzniecība internetā. Gan pirms šī likuma pieņemšanas, gan arī uzreiz pēc tam, nozare vairākkārt vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka šāds lēmums nav nedz samērīgs, nedz tiesisks. Uz to norādīja arī Saeimas juridiskais birojs”, uzsver Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) izpilddirektore Līga Līce.

“Diemžēl nepamatotais lēmums netika atcelts un uzņēmēji bija spiesti savu tiesību aizsardzībai vērsties tiesā. Tiesvedību rezultātā tika konstatēts, ka Saeimas izdotais likums un vēlāk uz tā pamata pieņemtais Izložu un azartspēļu (IAUI) lēmums ir prettiesiski, un valstij būs jāatlīdzina nozarei šo lēmumu rezultātā radītie zaudējumi,” rezumē Līce.

Politiķu prettiesiskais lēmums ne tikai radīja zaudējumus valsts budžetā, tā dēļ spēlētāji tika pakļauti ļoti lielam nelegālo azartspēļu riskam. Latvija bija vienīgā valsts pasaulē, kas liedza licencētās interaktīvās spēles COVID-19 pandēmijas laikā. Rezultātā aizlieguma periodā vienīgās interaktīvās azartspēles, kas bija pieejamas Latvijā, bija nelegālajās vietnes. Kā zināms, tajās nedarbojas nedz pašatteikušos personu reģistrs, nedz atbildīgās spēles rīki, kā arī pastāv augsti finanšu un datu krāpšanās riski.

Latvijā licencētie interaktīvo azartspēļu organizētāji, kuri vērsās IAUI ar pieprasījumu atlīdzināt zaudējumus, kas tiem tika nodarīti 2020. gadā, kad Saeima ar likumu bija aizliegusi interaktīvo azartspēļu organizēšanu, gada sākumā ir saņēmuši pirmos IAUI lēmumus par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

Gadījumā, ja prettiesiska lēmuma rezultātā radītie zaudējumi netiks atlīdzināti, vai tiks atlīdzināti tikai daļēji, katrs organizētājs pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas izvērtēs tā motivāciju un apsvērumus un lems par iespējamo vēršanos tiesā, lai tiem radītie zaudējumi tiktu atlīdzināti pilnā apmērā. Tuvāko mēnešu laikā IAUI būs jāpieņem vēl vairākus līdzīgus lēmums attiecībā arī uz citiem organizētājiem, kas ir pieprasījuši zaudējumi atlīdzināšanu. Saeimas prettiesiskā lēmuma dēļ Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem kopumā tika radīti zaudējumi apmēram septiņu miljonu eiro apmērā.

Kā zināms Saeimas 2020. gada 20. marta ārkārtas sēdē tika pieņemts likums „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ( Covid likums). Šā Likuma 8. un 9. pants paredzēja, ka: „8. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas; 9. pants. Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.”

Pamatojoties uz Covid likuma 9. pantu, ar IAUI 2020. gada 6. aprīļa lēmumu Nr. 2020/0161 „Par azartspēļu organizēšanas licenču apturēšanu” tika nolemts uz Covid likuma darbības laiku apturēt Iesniedzējai izsniegtās Licences darbību. Tādējādi sākot ar 2020. gada 8. aprīli azartspēļu organizatoriem bija liegta iespēja Latvijas Republikā organizēt azartspēles ne tikai fiziskajās telpās, bet arī interaktīvajā (online) vidē.

2020.gada 11.decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-26-0106 ar kuru likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. pants, ciktāl tas nosaka IAUI pienākumu apturēt interaktīvo azartspēļu organizēšanu, tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu.

2023.gada 21.decembrī ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. A420165220, SKA-272/2023 tika atstāts spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru par prettiesisku tika atzīts arī uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. pantu pieņemtais IAUI lēmums apturēt interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču darbību.

Tādējādi ar Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Senāta nolēmumiem tika konstatēts gan Saeimas, gan arī IAUI pieņemto lēmumu prettiesiskums. Šo lēmumu rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju, saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ir pieprasījuši vairāki interaktīvo azartspēļu organizētāji.

Ar informatīvu kampaņu pievērš uzmanību riskiem, kas saistīti ar nelegālajām azartspēļu vietnēm

Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB) rīko informatīvu kampaņu par riskiem, kas saistīti ar nelegālajām azartspēļu vietnēm. Kampaņas laikā LIAB atgādina, ka tikai Latvijā licencētajās azartspēļu vietnēs darbojas pašatteikušos personu reģistrs, kā arī daudzi paškontroles un atkarības prevencijas rīki: personificēts konts, laika un naudas limiti, septiņi dienu pauze limita izmaiņām un citi.

“Nelegālās vietnes raisa problēmas visā Eiropā, taču Latvijā tā ir īpaši pamanāma, jo azartspēļu nozares ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir divreiz lielāks nekā Igaunijā un lielāks kā citās ES valstīs. Tāpēc Drošākas spēles nedēļas ietvaros atgādinām par riskiem, kas saistīti ar spēli nelegālajās vietnēs,”
stāsta LIAB izpilddirektore Līga Līce.

Jāņem vērā, ka nelegālās azartspēļu vietnes ne tikai nenodrošina atkarības prevencijas rīkus, tajās ir arī liels krāpšanās risks. “Lietojot nelegālās vietnes katram ir jāapzinās, ka pirmkārt, var tikt izkrāpti personas dati un tam būs neprognozējamas sekas, otrkārt – laimestu izmaksa var nenotikt, spēlētājiem var tikt radīti arī finansiāli zaudējumi,”
brīdina LIAB biedrs, Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.

Turklāt nelegālajās vietnēs nedarbojas arī vecuma ierobežojumi, līdz ar to riskam tiek pakļauti jaunieši, viņš uzsver.

Sociālā darba profesionāļi norāda uz informācijas trūkumu

Šogad vairākās Latvijas pilsētās notika LIAB, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IUAI) un krīžu un konsultāciju centra Skalbes rīkotie semināri par azartspēļu atkarības prevencijas iespējām. Tos apmeklēja vairāk nekā 140 sociālā darba profesionāļi: sociālo dienestu speciālisti, skolu psihologi un sociālie pedagogi, policijas, krīzes centru darbinieki un citi.

74% semināru dalībnieku norādīja, ka sabiedrība ir nepietiekami informēta par to, ka eksistē licencētās un nelegālās azartspēļu vietnes un to atšķirībām, 63 % sociālā darba profesionāļu uzskata, ka piekļuve nelegālajām vietnēm palielina azartspēļu atkarību risku. Eksperti atzinīgi novērtēja seminārus un 80% no tiem ieteiktu saviem kolēģiem apmeklēt nākamo semināru ciklu.

Eiropas lielākie operatori pauž bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu

Savukārt šī gada rudenī Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) dalībnieki, interaktīvo azartspēļu operatoru Bet365, Betsson, Entain, Evoke, Flutter un Kindred vadītāji, atklātā vēstulē pauda bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē Eiropā.

Operatori norāda, ka, neraugoties uz visām pūlēm par drošu spēles vidi, tie saskaras ar nopietnu izaicinājumu – ēnu ekonomikas izaugsmi, ko veido tīmekļa vietnes, kuras darbojas ārpus Eiropas un arvien vairāk apdraud Eiropas spēlētāju drošību. Satraucoši ir tas, ka daudziem nelicencētā tirgus operatoriem trūkst pat visvienkāršāko patērētāju aizsardzības pasākumu, piemēram, vecuma pārbaudes un drošākas azartspēļu politikas, tādējādi spēlētāji tiek pakļauti augstam riskam. Vienlaikus neregulētie operatori piesaista spēlētājus ar pievilcīgiem reģistrācijas bonusiem, akcijām un konkurētspējīgām izredzēm. Tādā veidā īpaši liela riska zonā nonāk spēlētāji, kuriem var būt problemātiskas spēles pazīmes.

Diemžēl, ēnu ekonomikas izaugsmi veicina tiesiskais regulējums, kas darbojas vairākās Eiropas valstīs – stingrie ierobežojumi padara licencētos un regulētos operatorus mazāk konkurētspējīgus, salīdzinot ar “melnā” tirgus dalībniekiem. Ēnu ekonomikas situācijas pasliktināšanās Eiropā parāda, ka valstu politikas veidotājiem ir steidzami jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu savus spēlētājus – vienīgais efektīvais risinājums ir konkurētspējīgi un regulēti tiešsaistes azartspēļu tirgi.

Licencētie operatori aicina valstu politikas veidotājus izstrādāt reglamentējošus noteikumus, kas līdzsvaro stingru patērētāju aizsardzību ar konkurētspējīgu un inovatīvu tiešsaistes azartspēļu vidi, kas ir pievilcīga spēlētājiem.

Atklāto vēstuli parakstīja Bet365 izpilddirektors Džons Kouts (John Coates), Entain Group izpilddirektore Stella Devida (Stella David), Flutter Entertainment izpilddirektors Pīters Džeksons (Peter Jackson), Betsson Operations izpilddirektors Džespers Svensons (Jesper Svensson), Evoke izpilddirektors Pērs Viderstems (Per Widerstrom) un Kindred Group izpilddirektors Nils Andens (Nils Anden).

Entain Group un Betsson Operations ir saņēmuši arī Latvijas licenci un nodrošina licencēto interaktīvo azartspēļu pakalpojumus Latvijas tirgū. Pilna vēstule pieejama šeit: https://liab.lv/nozares-jaunumi/eiropas-interaktivo-azartspelu-operatori-pauz-satraukumu-par-enu-ekonomikas-pieaugumu-un-aicina-valstis-veidot-lidzsvarotu-nozares-regulejumu/.

Eiropas drošākas spēles nedēļa

Eiropas drošākas spēles nedēļa, ko rīko Eiropas Azartspēļu un likmju asociācija, šogad notiek no 18. līdz 24. novembrim, tās ietvaros Eiropas valstīs notiek dažādi pasākumi par drošākas spēles iespējām un atkarību prevenciju, vairāk informācijas šeit: https://www.egba.eu/news-post/european-safer-gambling-week-2024/. LIAB informatīvā kampaņa norisinās no 20.novebmra līdz 3.decembrim.

Vairāk kā 140 sociālās jomas pārstāvji apmeklēja seminārus par azartspēļu atkarības prevenciju

Reģionālos seminārus Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas šogad apmeklēja 146 sociālā darba profesionāļi. Pēdējais seminārs šonedēļ notika Rīgā, tajā piedalījās 38 sociālā darba specialisti, kas strādā sociālajos dienestos, skolās un citās iestādēs Rīgā un Rīgas reģionā.

“Iespēja tikties un runāt ar speciālistiem reģionos bija ļoti vērtīga pieredze, obligātie azartspēļu atkarības prevencijas rīki ir daļa no valsts uzraudzības pār licencēto azartspēļu nozari. Savukārt sarunās ar sociālā darba profesionāļiem mēs vēlreiz guvām pārliecību, ka nelegālās vietnes ir patiešām liela problēma ne tikai no ekonomikas viedokļa, tas ir liels izaicinājums cīņā ar azartspēļu atkarību. Nelicencētajās vietnes nav iespējama kontrole no valsts puses, tajās nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs un citi obligātie atkarības prevencijas rīki,” norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne.

Semināru cikls šogad notika pirmo reizi un to rīkoja Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), kā arī Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs. Semināri notika Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā. To ietvaros biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa stāstīja par azartspēļu atkarības pazīmēm un atbalsta tālruņa darbības specifiku; IUAI vadītāja Signe Birne informēja par pašattiekušos reģistra darbību, savukārt inspekcijas psiholoģe Elīna Brila stāstīja par psihologa atbalsta iespējām un atkarības mehānismiem; Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova runāja par atkarību prevencijas rīkiem legālo operatoru vietnēs un nelegālās spēles riskiem.

“Interese par semināriem bija tiešām liela katrā no reģioniem. Sociālā darba speciālisti, kuri ikdienā strādā tostarp ar klietiem, kam ir atkarību problēmas, ne tikai uzklausīja lektorus, bet bija arī aktīvi dalībnieki. Jautājumu un atbilžu sesijas, dalīšanas profesionālajā pieredzē bija ne mazāk vērtīga, kā informācija, jo sniedza eksperti. Esam pateicīgi mūsu sadarbības partneriem un visiem lektoriem personīgi par atbalstu un katra individuālo ieguldījumu,” uzsver LIAB izpilddirektore Līga Līce. Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja, eksperte vardarbības un atkarību jautājumos Madara Lapsa semināra dalībniekiem stāstīja par palīdzības iespējām un atveseļošanās resursiem personām ar azartspēļu spēlēšanas traucējumiem un viņu tuviniekiem. Savukārt Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra brīvprātīgais darbinieks, mentors un personīgās izaugsmes treneris Guntis Ivanovskis iepazīstināja ar savu atkarības un atveseļošanās stāstu.

Reģionālais seminārs Rīgā "Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas"

Eiropas interaktīvo azartspēļu operatori pauž satraukumu par ēnu ekonomikas pieaugumu un aicina valstis veidot līdzsvarotu nozares regulējumu

Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) dalībnieki, interaktīvo azartspēļu operatoru Bet365, Betsson, Entain, Evoke, Flutter un Kindred vadītāji, atklātā vēstulē pauž bažas par ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē Eiropā. Vēstule ir iekļauta nesen publicētajā EGBA izdevumā – Ilgtspējas ziņojums 2024.

Satraucoši ir tas, ka daudziem nelicencētā tirgus operatoriem trūkst pat visvienkāršāko patērētāju aizsardzības pasākumu, piemēram, vecuma pārbaudes un drošākas azartspēļu politikas, tādējādi spēlētāji tiek pakļauti augstam riskam. Vienlaikus neregulētie operatori piesaista spēlētājus ar pievilcīgiem reģistrācijas bonusiem, akcijām un konkurētspējīgām izredzēm. Tādā veidā īpaši liela riska zonā nonāk spēlētāji, kuriem var būt problemātiskas spēles pazīmes.

Diemžēl, ēnu ekonomikas izaugsmi veicina tiesiskais regulējums, kas darbojas vairākās Eiropas valstīs – stingrie ierobežojumi padara licencētos un regulētos operatorus mazāk konkurētspējīgus, salīdzinot ar “melnā” tirgus dalībniekiem. Piemēram, Francijā, kur tiešsaistes kazino ir aizliegti, saskaņā ar valsts azartspēļu regulatora datiem^[1] vairāk nekā 4 miljoni spēlētāju regulāri izmanto “melnā” tirgus vietnes, kurās var spēlēt tiešsaistes kazino. Šo spēlētāju skaits jau pārsniedz Francijā licencēto vietņu spēlētāju skaitu (3,6 miljoni).

Ēnu ekonomikas situācijas pasliktināšanās Eiropā parāda, ka valstu politikas veidotājiem ir steidzami jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu savus spēlētājus. Lai gan mēs stingri atbalstām tiesībaizsardzības pasākumus pret “melnā” tirgus tīmekļa vietnēm, vienīgais efektīvais risinājums ir konkurētspējīgi un regulēti tiešsaistes azartspēļu tirgi. Licencētie operatori aicina valstu politikas veidotājus izstrādāt reglamentējošus noteikumus, kas līdzsvaro stingru patērētāju aizsardzību ar konkurētspējīgu un inovatīvu tiešsaistes azartspēļu vidi, kas ir pievilcīga spēlētājiem. Regulējumam nevajadzētu nejauši padarīt pievilcīgākas nedrošas alternatīvas, jo īpaši neaizsargātiem spēlētājiem. Būtiska ir līdzsvarota pieeja. Šādi rīkojoties, politikas veidotāji var mazināt ar ēnu ekonomiku saistītos patērētāju aizsardzības riskus un nodrošināt savu regulatīvo sistēmu integritāti un ilgtspēju.

Tiešsaistes spēļu un derību nozares līderi norāda, ka to galvenā prioritāte ir veicināt izklaides ilgtspēju un drošību, ko šie operatori sniedz Eiropā saviem 32 miljoniem klientu. Esam panākuši ievērojamu progresu, izmantojot gan cilvēku zināšanas, gan modernās tehnoloģijas, lai proaktīvi aizsargātu un atbalstītu savus spēlētājus visu diennakti, norāda operatori. Tas ietver būtisku esošo drošības pasākumu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, piemēram, vecuma un identitātes pārbaudes, drošības rīkus, ziņojumu sūtīšanu un pašizslēgšanos. Veicot rūpīgu izpēti un pastāvīgi pilnveidojot drošāku azartspēļu stratēģijas, mēs veicinām ilgtspējīgas spēles kultūru visā mūsu darbībā, pauž viņi.

Kā Eiropas vadošajiem regulētajiem operatoriem mums ir licences, un mēs izpildām licencēšanas pienākumus vairāk nekā 20 Eiropas valstīs. Mēs nodarbinām kaitējuma novēršanas ekspertus, ievērojam valstu pašizslēgšanās reģistru prasības un šajās valstīs maksājam nodokļus un licences nodevas. Mūsu nepārtrauktā progresīvu drošības rīku pilnveidošana ir novedusi pie tā, ka gandrīz 40 % mūsu Eiropas spēlētāju tagad šos rīkus izmanto brīvprātīgi.

Raugoties nākotnē, mēs esam apņēmušies nodrošināt mūsu spēlētājiem visdrošāko un patīkamāko pieredzi. Mēs turpināsim izmantot jaunāko pētījumu rezultātus, ieguldīsim līdzekļus mūsdienīgās tehnoloģijās un stratēģijās, kā arī ik uz soļa pavadīsim savus spēlētājus. Šī apņemšanās ne tikai vairo mūsu spēlētāju uzticību, bet ir arī neatņemama atbildīga un ilgtermiņa biznesa sastāvdaļa. EGBA Ilgtspējas ziņojumā ir atspoguļoti mūsu kopīgie centieni veicināt drošas un ilgtspējīgas spēles Eiropā.

Asociācija: drošāku azartspēļu rīku izmantošana pērn sasniedza augstāko līmeni

Saskaņā ar Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) jaunāko ilgtspējas ziņojumu, pagājušajā gadā 65% no EGBA biedru klientiem Eiropā jeb 21 miljons cilvēku izmantoja drošības rīkus, vairāk nekā puse to darīja brīvprātīgi. Līdz šim tas ir lielākais drošības rīku lietotāju skaits gada ietvaros.

Starp EGBA biedriem ir arī Latvijas interaktīvo spēļu operatori, kuru klienti veido vairāk nekā pusi no azartspēļu lietotāju skaita mūsu valstī. Visi Latvijā licencētie interaktīvo spēļu operatori pieder ārvalstu investoriem – citās Eiropas un Skandināvijas valstīs bāzētajiem azartspēļu uzņēmumiem. Līdz ar to operatori Latvijas tirgū ievieš šo valstu pieredzi un labākās prakses drošās spēles rīku pielietošanā.

2023. gadā EGBA biedri ievērojami pastiprināja centienus ieviest un veicināt drošākas azartspēles, liecina asociācijas ceturtais gada ilgtspējas ziņojums. EGBA biedru klienti izmantoja ne tikai obligātos drošas spēles rīkus, vairāk nekā puse no viņiem lietoja arī brīvprātīgos. Lai veicinātu drošāku spēlēšanu, asociācijas operatori arī nosūtīja klientiem rekordlielu skaitu ziņojumu – 67,6 miljonus, kas ir par 49 % vairāk nekā pērn. Vairāk nekā 23 miljoni no šiem ziņojumiem bija personalizēti, pamatojoties uz klienta faktisko uzvedību spēlē.

EGBA Ilgtspējas ziņojums 2024 izklāsta tās biedru kopīgos centienus un panākumus, kas gūti, veicinot ilgtspējīgu pieeju azartspēlēm. Ziņojuma mērķis ir sekot līdzi ikgadējam progresam, veicināt caurskatāmību un stiprināt sociālās atbildības kultūru. Šī gada ziņojumā iekļauti galvenie EGBA un tās biedru panākumi 2023.gadā ilgtspējības jomā, kā arī dati par klientiem, drošāku azartspēļu rīkiem un to popularizēšanu, sociālo ieguldījumu, nodarbinātību un daudzveidību, kā arī enerģiju un vidi.

“Esam gandarīti publicēt mūsu jaunāko ilgtspējas ziņojumu, kurā uzsvērts mūsu biedru ievērojamais progress drošāku azartspēļu jomā, jo īpaši drošības rīku ieviešanā un tiešā mijiedarbībā ar spēlētājiem par viņu spēlēšanas paradumiem. Tas apliecina biedru kopīgos centienus iestrādāt ilgtspējīgu pieeju azartspēlēm to darbības pamatā. Ziņojumā mūsu biedru uzņēmumu vadītāji arī pamatoti norāda uz savām bažām par pieaugošo melno tirgu Eiropā un riskiem, ko tas rada spēlētājiem, kā arī par progresu, kas panākts drošāku azartspēļu jomā. Esam gandarīti, ka šogad esam paplašinājuši savu ziņojumu klāstu, iekļaujot īpašus jaunus rādītājus par drošības rīku izmantošanu un drošākas spēlēšanas veicināšanas vēstījumiem,” norāda Maartens Haijers, EGBA ģenerālsekretārs.

Būtiskākie ziņojuma dati par 2023.gadu

65% jeb 21 miljons EGBA biedru klientu izmantoja vismaz vienu drošības rīku, kas ir par 14% vairāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka vairāk nekā puse no klientiem, kas izmantoja rīkus, to darīja brīvprātīgi.

Vispopulārākais rīks bija depozīta limiti, ko izmantoja 70 % klientu, kuri rīkus izmantoja brīvprātīgi. Jānorāda, ka Latvijā vienas likmes limits un likmju summas limits 24 stundu periodam ir valsts noteikta obligāta prasība ko ievēro visi licencētie operatori.

Operatori EGBA biedri nosūtīja līdz šim lielāko ziņojumu skaitu – 67,6 miljonus, popularizējot drošākas azartspēles, tas 49% pieaugums, salīdzinot ar 2022.gadu. Vairāk nekā trešdaļa no šiem ziņojumiem – 23,7 miljoni – tika personalizēti klientiem, pamatojoties uz viņu individuālo spēlēšanas paradumu. Personalizētie ziņojumi galvenokārt tika piegādāti, izmantojot uznirstošos logus uz ekrāna (70 %) un e-pastu (25 %).

80 % visu darbinieku ir piedalījušies speciālās apmācībās par drošākām azartspēlēm. Apmācībā piedalījās vairāk nekā 45 000 darbinieku gan tiešsaistes, gan klātienes darbībās.

65 % klientu, kuru uzvedība demonstrēja potenciāli problemātisku spēli, uzlaboja vai stabilizēja uzvedību pēc drošības ziņojumiem. Konkrēti, 45 % uzlaboja savas spēles paradumus, 10 % atturējās no spēlēšanas un 10 % stabilizēja savu spēles uzvedību.

32 % no šiem klientiem, reaģējot uz drošības paziņojumiem, brīvprātīgi aktivizēja vai pastiprināja drošības rīkus, tostarp pašizslēgšanos.

Kopējais klientu kontu skaits sasniedza rekordlielu skaitu – 32,5 miljonus, kas ir pieaugums par 4% gadā.

72% klientu bija vīrieši, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā, kad bija 74%, savukārt sieviešu īpatsvars palielinājās no 26% līdz 28%.

Vecuma ziņā lielākie klientu segmenti bija 26-35 gadus veci un 36-50 gadus veci klienti, kas kopā veidoja 59 % klientu.

EGBA biedri 2023.gadā novirzīja 61,2 miljonu eiro azartspēļu problēmu pētniecības, izglītības un atbalsta (RET) pakalpojumiem un 151,4 miljoni eiro tika ziedoti dažādām labdarības organizācijām un kopienas iniciatīvām visā Eiropā.

58 633 EGBA biedru darbinieki tika nodarbināti gan klātienes, gan tiešsaistes darbībās, no kuriem 57% bija vīrieši un 43% – sievietes.

Kopējais enerģijas patēriņš tiešsaistes un sauszemes darbībās bija 253,4 GWh, no kuriem 71,8 % ir iegūti no atjaunojamiem energoresursiem. Siltumnīcefekta gāzu emisijas bija 0,93 miljoni tonnu CO2e.

Rīko semināru ciklu par azartspēļu atkarības prevenciju un palīdzības iespējām

Šonedēļ Liepājā notika pirmais reģionālais seminārs un praktiskā nodarbība sociālā darba profesionāļiem Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas. Semināru rīkoja Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IUAI) un Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs.

Reģionālais seminārs Liepājā "Azartspēļu atkarība – prevencijas rīki un palīdzības iespējas"

“No Kurzemes kolēģu puses bija patiesi liela interese par pasākumu, ir gandarījums par iespēju dalīties pieredzē, apmainīties ar domām, apspriest kādas palīdzības iespējas ir konkrētajās situācijās, ar kurām sastopas profesionāļi, strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir radušās azartspēļu atkarības problēmas,”
stāsta biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa.

Piedalīties seminārā bija aicināti Kurzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un citi pašvaldību iestāžu speciālisti, kuri ikdienā sastopas ar atkarības problēmām. Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un studenti, kas apgūst sociālā darbinieka profesiju.

Liepājā notika pirmais reģionālais seminārs, tuvākajā laikā tādi notiks arī Daugavpilī un Valmierā, savukārt rudenī semināri plānoti arī Jelgavā un Rīgā.

“Interese no sociālo dienestu un skolu puses liecina par to, ka šādi pieredzes apmaiņas informatīvie pasākumi ir nepieciešami. Vērtīgi, ka seminārā uzstājās gan sociālā darba profesionāļi, gan nevalstiskās organizācijas, arī azartspēļu operatori un inspekcija, kā nozares uzraugošā iestāde. Tikai sadarbojoties, mēs varam panākt labāko rezultātu atkarības prevencijas jomā, un arī sniegt kvalitatīvu atbalstu tiem, kas ar šo problēmu ir sastapušies,”
norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IUAI) vadītāja Signe Birne.

Seminārā ietvaros biedrības Skalbes valdes locekle, atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa stāstīja par azartspēļu atkarības pazīmēm, atbalsta tālruņa darbības specifiku un palīdzības iespējām Latvijā; IUAI direktore Signe Birne informēja par pašattiekušos personu reģistra darbības principiem un IUAI darbu, tai skaitā psihologa atbalsta pakalpojumu; Entain klientu apkalpošanas un atbildīgas spēles nodaļu vadītāja Marina Davidova runāja par atkarību prevencijas rīkiem legālo operatoru vietnēs un nelegālās spēles riskiem.

Seminārā arī uzstājās Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja, eksperte vardarbības un atkarību jautājumos Madara Lapsa, viņa stāstīja par palīdzības iespējām un atveseļošanās resursiem personām ar azartspēļu spēlēšanas traucējumiem un viņu tuviniekiem; Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra brīvprātīgais darbinieks, mentors un personīgās izaugsmes treneris Guntis Ivanovskis iepazīstināja ar savu atkarības un atveseļošanās stāstu. Semināra ietvaros Madaru Lapsa un Gunti Ivanovski novadīja arī praktisku nodarbību.

Eiropas drošākas spēles nedēļa sasniedz rekordus drošāku azartspēļu popularizēšanas jomā visā Eiropā

2023. gada ikgadējās Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros 20 Eiropas valstīs sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika izplatīts rekordliels skaits vēstījumu par drošākām azartspēlēm – 8 miljoni.

Brisele, 2023. gada 24. novembris – saskaņā ar Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) veikto analīzi ikgadējā Eiropas drošākas spēles nedēļā, kas norisinājās no 13. līdz 19. novembrim, piedalījās rekordliels dalībnieku skaits, un daudzās Eiropas valstīs tika veicināta drošāka azartspēļu spēlēšana.

Dažādas ieinteresētās personas no visas Eiropas atbalstīja šā gada iniciatīvu, lai veicinātu izpratni par drošākām azartspēlēm un sniegtu praktiskus padomus spēlētājiem un plašākai sabiedrībai. Šajā nu jau trešajā reizē notika virkne saistošu pasākumu visā Eiropā, kā arī īpaša sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņa, kas aptvēra galvenās platformas^[1] un pieredzēja vēl nebijušu līdzdalības un iesaistīšanās līmeni.

Tajā aktīvi piedalījās vairāk nekā 160 dažādu partneru, tostarp daudzi operatori, tirdzniecības asociācijas,^[2]organizācijas, kas palīdz cīnīties ar negatīvām sekām, un nacionālās azartspēļu uzraudzības iestādes, kas liecina par ievērojamu dalībnieku skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kampaņa aptvēra 20 dažādas valstis,^[3]kas ir vairāk nekā jebkad iepriekš, un sociālo mediju auditorijai tika sniegts rekordliels 8 miljonu drošāku azartspēļu vēstījumu skaits^[4], kas ir par 430 % vairāk nekā 2022. gadā. Šie vēstījumi palīdzēja spēlētājiem un plašākai sabiedrībai norādīt uz praktiskiem resursiem, piemēram, drošības rīkiem un padomiem, un tika tulkoti vairāk nekā 20 valodās, lai uzlabotu to pieejamību.

Iniciatīvas ietvaros visā Eiropā tika veiksmīgi koordinēti arī 18 vietējie drošāku azartspēļu tematikas pasākumi. Šie pasākumi nodrošināja vērtīgu platformu jēgpilnām diskusijām un ieskatu par jaunāko drošāku azartspēļu praksi, regulējumu un pētījumiem. Starp runātājiem bija nozares eksperti, akadēmiķi, organizācijas, kas palīdz cīnīties ar negatīvām sekām, dalībnieki ar pieredzes stāstiem un dažādu valstu azartspēļu uzraudzības iestāžu pārstāvji.

“Ar gandarījumu varam ziņot, ka šī gada Eiropas drošākas spēles nedēļa bija ļoti veiksmīga, uzstādot jaunus rekordus līdzdalības un iesaistīšanās ziņā visā Eiropā. No Spānijas līdz pat Latvijai visas nedēļas garumā organizācijas pulcējās kopā ar kopīgu mērķi veicināt izpratni par drošākām azartspēlēm. Mēs esam gandarīti par to, ka šogad palielinājās dažādu ieinteresēto personu līdzdalība un atbalsts, un uzskatām, ka tas atspoguļo pieaugošo izpratni par drošāku azartspēļu nozīmi visā Eiropā. EGBA esam apņēmušies veicināt spēcīgu drošāku azartspēļu kultūru, un nedēļas laikā notikušās diskusijas palīdzēs noteikt mūsu darba kārtību nākamajam gadam. Mēs ar nepacietību gaidām, kad 2024. gadā varēsim turpināt iesākto.” – Maartens Haijers, EGBA ģenerālsekretārs.

Par EGBA
Eiropas Azartspēļu un likmju asociācija (EGBA) ir Briselē bāzēta tirdzniecības asociācija, kas pārstāv vadošos tiešsaistes azartspēļu operatorus, kuri reģistrēti, licencēti un regulēti ES, tostarp bet365, Betsson Group, Entain, Flutter, Kindred Group un 888 William Hill, savukārt Aircash ir asociētais biedrs. EGBA sadarbojas ar valstu un ES iestādēm un citām ieinteresētajām personām, lai izveidotu labi regulētu un labi virzītu tiešsaistes azartspēļu tirgu, kas nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni un ņem vērā reālo situāciju internetā un patērētāju pieprasījumu tiešsaistē. EGBA biedru uzņēmumi atbilst stingriem regulatīvajiem standartiem, un kopā tiem ir 267 tiešsaistes azartspēļu licences, kas apkalpo 31,2 miljonus klientu 22 dažādās Eiropas valstīs. Tie veido aptuveni vienu trešdaļu no Eiropas tiešsaistes azartspēļu bruto ieņēmumiem (GGR).pex

Azartspēļu atkarības stigmatizācija. Psihes un kultūras mijedarbība

Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros novembrī Rīgā notika seminārs par pašattiekušos reģistra darbību un sabiedrības zināšanām un viedokļiem par spēli. Tajā uzstājās Latvijas Universitātes docents, filozofijas doktors Artis Svece, kas runāja par azartspēļu atkarības stigmatizāciju, psihes un kultūras mijiedarbību.

Arvien vairāk cilvēku zina par pašatteikušos reģistru; lielākā daļa uzskata, ka loterijas ir azartspēles

Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros novembrī Rīgā notika seminārs par pašatteikušos reģistra darbību un sabiedrības zināšanām un viedokļiem par spēli. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem sabiedrības aptaujas datiem.

Pašatteikušos reģistru darbība. Latvijas un Dānijas pieredze

Eiropas drošākas spēles nedēļas ietvaros novembrī Rīgā notika seminārs par pašatteikušos reģistra darbību un sabiedrības zināšanām un viedokļiem par spēli. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne semināra dalībniekus iepazīstināja ar jaunāko statistiku un datiem par pašatteikušos personu reģistra darbību Latvijā, savukārt Birgitte Sand & Associates izpilddirektore un bijusī Dānijas izložu un azartspēļu regulātora vadītāja Birgite Sanda (Birgitte Sand) dalījās ar Dānijas pieredzi pašatteikušos personu reģistra ieviešanā.