Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits sarucis par 2,9%, savukārt salīdzinājumā ar pirms pandēmijas laiku – 2019. gada attiecīgo periodu – Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 19,1% mazāks. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019. gada datiem par  par 26,3%. Kritums ir pamatīgs, tūristiem acīmredzami trūkst motivācijas apmeklēt Latviju.

Un teju katru dienu lasām ziņas un minējumus par to kad un cik daudz nodokļu maksātāju naudas no kopējā budžeta būs jāiegulda lai “noturētu virs ūdens” aviokompāniju AirBaltic. Nav izslēgts, ka, tuvinot tūristu skaitu pirms pandēmijas laikiem, tās finanšu situācija nebūtu tik dramatiska, jo liela daļa viesu izmantotu AirBaltic pakalpojumus. 

Lai piesaistītu ceļotājus, ir jārada emocijas, to stāsta gan mārketinga, gan tūrisma speciālisti. Un viens no veidiem kā to izdarīt ir rīkot pasākumus un šis virziens pasaulē pat ir ieguvis savu apzīmējumu – pasākumu ekonomika. 

Eiropā katru gadu notiek vairāki desmiti pokera turnīru: Prāgā, Barselonā, Tallinā, Parīzē, Londonā un citviet. Lielākā pokera telpa Eiropā atrodas nelielā Čehijas pilsētā Rozvadovā. Lielie pokera festivāli (piemēram, European Poker Tour jeb EPT, World Series of Poker Europejeb WSOPE, Battle of Malta) notiek reizi mēnesī vai divos, pulcējot tūkstošiem dalībnieku, savukārt lokālie iknedēļas turnīri kazino norisinās katru dienu. Modernā pokera turnīru tradīcija aizsākās 1970. gadā Lasvegasā ar pirmo World Series of Poker (WSOP), savukārt Eiropā straujš turnīru bums sākās 2000. gadu sākumā līdz ar tiešsaistes pokera un televīzijas translāciju popularitāti.

Šogad februārī pokera turnīrs notika arī Tallinā, tajā piedalījās vairāk nekā 1500 spēlētāji un vēl apmēram tikpat viņu līdzbraucēju: ģimenes locekļi, draugi, atbalstītāji. Aplēsts, ka viens turnīra dalībnieks pavadīja vidēji sešas naktis viesnīcā. Viena cilvēka vidējie tēriņi dienā Tallinā veidoja 300 eiro, ieskaitot viesnīcas pakalpojumus. Turnīrs ilga 10 dienas, un, veicot nelielus aprēķinus, varam noskaidrot, ka tikai viens šāds pasākums deva Igaunijas tūrisma nozarei ap 3-4 miljoniem eiro ienākumu. Klāt vēl jāpierēķina arī nodokļi, kas tika nomaksāti no turnīrā apgrozāmās naudas, kas bija vairāki simti tūkstošu eiro.

Tikmēr Latvijā pokera turnīru rīkošana ārpus licencēta kazino telpām ir aizliegta. Šeit darbojas tikai divi kazino un nevienā no tiem nevar ietilpt pat uz pusi mazāks turnīra dalībnieku skaits. Sanāk, ka mēs Latvijā drīkstam rīkot mazus, lokālus pilsētas turnīrus vietējiem iedzīvotājiem, bet nedrīkstam rīkot starptautiskos, piesaistot turīgus tūristus un ienākumus valsts budžetam. Šāds regulējums ir ne tikai ačgārns, to pat varētu saukt par kaitniecisku un ierobežojums neiztur kritiku ne no ekonomikas, ne no veselības viedokļa.

Nenoliedzami pārmērīga spēle var nodarīt cilvēkiem lielu ļaunumu. Tāpēc legālie, licencētie azartspēļu organizatori Latvijā ir stingri uzraudzīti no valsts puses, nodrošina atbildīgas spēles rīkus un tajos darbojas pašatteikušos personu reģistrs. 

Domāju katrs ir dzirdējis par zolītes turnīriem, ar vai bez naudas likmēm to dzinulis ir azarts. Sports kopumā ir par un ap azartu, tāpēc arī likmju industrija attīstījās ap sacensībām. Latvija, turklāt, šķiet ir vienīgā valsts, kur kāršu spēle – zolīte – ir atzīta par kultūras mantojuma daļu. Un kamēr izliekamies, ka pokera turnīri kaut kādā veidā stipri atšķiras no zolītes pasākumiem, pārējā Eiropa tos rīko, piesaistot turīgus ceļotājus.

Latvijā regulējums nosaka, ka klātienes pokera turnīrs var notikts tikai kazino telpās, savukārt citās valstīs pastāv alternatīvi juridiskie modeļi turnīru rīkošanai ārpus tradicionālajiem kazino. Daudzās darbojas spēļu un kāršu klubu regulējums, kas ļauj rīkot pokera turnīrus šo klubu telpās. Bet, piemēram, Lielbritānijā ir izplatīts tā dēvētais Krogu pokers un turnīri notiek krogos. Katras valsts regulējumā ir savas nianses, tomēr tie nodrošina iespēju rīkot pokera turnīrus. 

Lai arī Latvija varētu notikt ne tikai zolītes, bet arī pokera turnīri, nepieciešami divi soļi: izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā, kā arī īpašais nodokļa regulējums šiem pasākumiem. Patlaban Latvija ir unikāls un netaisnīgs regulējums attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par azartspēļu apgrozījumu un vinnestiem – esam vienīgā valsts, kur IIN aprēķina nevis no vinnesta, bet gan no kopējā apgrozījuma, pat ja spēlētājs patiesībā ir zaudējis. Skaidrs, ka ar šādu regulējumu Latvijai nav izredžu piesaistīt dalībniekus turnīram. 

Latvijai ir iespēja nokļūt turīgu Skandināvijas tūristu redzeslokā, tam ir vajadzīgs sapratīgs regulējums un vēlme konkurēt ar citām Eiropas valstīm un pilsētām. Vai tas mūsu ekonomikai ir nepieciešams, varētu uzjautāt AirBaltic vadības komandai, kurai visi turpmākie lēmumi, šķiet, būs sāpīgi. Arī pavāriem un viesnīcniekiem, kuriem trūkst apmeklētāju, kas vēlētos labi pavadīt laiku un par to arī samaksāt. 

/Juris Celmārs. Latvijā licencēto azartspēļu biedrība, SIA “Olympic Casino Latvia” valdes priekšsēdētājs/

Saskaņā ar ziņojumu, kura līdzautors ir Finanšu ministrija, divi pēc kārtas veikti azartspēļu nodokļa likmes paaugstinājumi Nīderlandē ir bijuši „mazāk efektīvi”, nekā sākotnēji prognozēts, raksta portāls intergameonline.com. 

2025.gadā Nīderlandes valdība paaugstināja nodokļa likmi no 30,5 % līdz 34,2 %, un, sākot ar šo gadu, tā atkal tika paaugstināta līdz 37,8 %. Lai gan 2025. gadā tika prognozēti papildu azartspēļu nodokļu ieņēmumi 108 miljonu eiro apmērā, faktiskais rādītājs bija tikai par 2 miljoniem eiro lielāks. Attiecībā uz 2026. gadu valdība prognozēja papildu ieņēmumus 216 miljonu eiro apmērā, taču tika iekasēti tikai 57 miljoni eiro.

Ziņojumā norādīts, ka būtiska blakusparādība ir ieņēmumu samazināšanās no valsts īpašumā esošajiem azartspēļu operatoriem, „kas nozīmē, ka valdības papildu ieņēmumi ir vēl mazāki”.

Jaunākais ziņojums publicēts pēc tam, kad Nīderlandes valdība atklāja plānus ieviest vispārēju azartspēļu reklāmas aizliegumu, tādējādi ejot vēl vienu soli tālāk nekā pašreizējie ierobežojumi.

“Nodokļu ieņēmumu prognoze Nīderlandē nav piepildījusies, jo augstāki nodokļi nozīmē mazāku konkurētspēju ar nelegālo biznesu. Diemžēl, veidojot šādu nelīdzsvarotu regulējumu, valstis pašas aizvirza spēkētājus uz nelegālo sektoru. Nodokļu likmēm ir jābūt samērīgām ar tirgus izmēru, attīstības ātrumu, ēnu ekonomikas īpatsvaru un faktiskajām iespējām piekļūt nelicencētaj;ām vietnēm, kā arī citiem faktoriem,” norāda Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) izpilldirektore Līga Līce. Viņa arī uzsver, ka šo efektu vēl vairāk pastiprinās pilnīgais reklāmas aizliegums, kāds jau ir bijis Latvijā. 

Vienlaikus ar debatēm par nodokļu paaugstināšanas un reklāmas ierobežojumu ietekmi uz legālo tirgu notiek diskusijas arī par neregulēto sektoru. Šīs nedēļas sākumā Nīderlandes azartspēļu nozares asociācija VNLOK paziņoja, ka iesūdz tiesā uzņēmumu „Meta“ — iesaistot arī Eiropas Komisiju — saistībā ar nelegālas azartspēļu reklāmas klātbūtni tādās platformās kā „Facebook“ un „Instagram“.

“LLAB noteikti sekos līdzi šai tiesvedībai, arī Latvijā nelegālo azartspēļu operatoru reklāma ir redzama sociālajos tīklos un liela daļa spēlētāju, kuri izvēlas nelegālās spēles, atzīst, ka uzzina par tām internetā, tostarp sociālajos tīklos,” uzsver Līce. 

Pilns raksts pieejams šiet: https://www.intergameonline.com/igaming/news/netherlands-gambling-tax-increases-less-effective-expected

Eiropas azartspēļu un derību asociācija (EGBA) ir iesniegusi oficiālu sūdzību Lietuvas Bankai pret Lietuvā reģistrēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju „Walletto” saistībā ar iespējamo maksājumu apstrādi, kas saistīti ar nelegāliem tiešsaistes azartspēļu operatoriem. Sūdzība iesniegta pēc EGBA veiktās izmeklēšanas par nelegālām azartspēļu tīmekļa vietnēm un lietotnēm, kas vērstas uz Eiropas patērētājiem. Sūdzībā minēti izmeklēšanas laikā veiktie testa darījumi, kuru rezultātā tika atrasti pierādījumi, kas liecina, ka „Walletto“ pakalpojumi tika izmantoti saistībā ar naudas iemaksām vairākās no šīm platformām.

Lai gan sūdzība attiecas uz vienu pakalpojumu sniedzēju, tā norāda uz plašāku problēmu visā maksājumu ķēdē. Nelegālie azartspēļu operatori nevar darboties lielā mērogā bez piekļuves maksājumu sistēmām — viņi ir atkarīgi no tām pašām maksājumu metodēm un karšu tīkliem, ko patērētāji izmanto ikdienā. Kamēr nelegālie operatori var pieņemt iemaksas un apstrādāt darījumus, viņi turpinās darboties ārpus ES likumīgiem licencēšanas režīmiem, izvairoties no valstu regulatoru kontroles, un, pakļaujot patērētājus riskam.

Nelegālās platformas nenodrošina nevienu no aizsardzības pasākumiem, kas tiek prasīti regulētiem operatoriem. Patērētāji, kas tās izmanto, neiegūst pamata aizsardzību — nav stingras identitātes pārbaudes, nav atbildīgas spēles rīku, nav naudas atmazgāšanas novēršanas kontroles un nav garantijas, ka viņu laimesti tiks izmaksāti. Tā kā netiek veiktas efektīvas identitātes pārbaudes, nepilngadīgie un no azartspēlēm pašatteikušies var netraucēti piekļūt šīm vietnēm.

Arī Latvijā nozares biedrība rosina stingrāk ierobežot nelegālos operatorus

„Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nedrīkst atļaut apstrādāt darījumus nelegāliem azartspēļu operatoriem. Nelegālie operatori plaukst, izmantojot likumīgos finanšu kanālus un plaši izplatītos maksājumu tīklus, uz kuriem patērētāji paļaujas ikdienā. Mūsu mērķis ir vienkāršs: neatstāt viņiem nekādu manevrēšanas iespēju un pārtraukt maksājumu kanālus, kurus viņi izmanto, lai sasniegtu Eiropas patērētājus. Arī karšu sistēmām ir izšķiroša loma nelegālu darījumu apkarošanā: tām ir labākas iespējas nekā jebkuram citam, jo tās nosaka šo maksājumu tīklu noteikumus un redz darījumu plūsmas, ko neviens cits neredz,” uzsver EGBA ģenerālsekretārs Maarten Haijer. 

Arī Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) iestājas par lielāku spiedienu uz nelegālajām azartspēlēm, norāda LLAB izpilddirektore Līga Līce. “Latvijā licencētie operatori aicinot izmantot visas iespējas apkarot ēnu ekonomiku nozarē un maksimāli ierobežot nelegālo vietņu iespējas darboties. Jau esoša normatīvā regulējuma ietvaros tas ir iespējams, tostarp, ierobežojot maksājumus” uzsver Līce. 

Nelegālie operatori izmanto vājās vietas visā maksājumu ķēdē — starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, akceptētājiem un karšu tīkliem —, lai turpinātu sasniegt Eiropas patērētājus. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama vienota pieeja, iesaistot politikas veidotājus, azartspēļu un finanšu regulatīvās iestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzējus, akceptētājus un karšu sistēmas. Jo īpaši karšu sistēmām ir unikāla iespēja rīkoties: tās nosaka noteikumus tīkliem, caur kuriem notiek maksājumi nelikumīgām platformām, un tām ir piekļuve darījumu līmeņa datiem, kurus citas ieinteresētās puses nevar redzēt.

Princips ir vienkāršs: maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu apstrādāt darījumus nelegāliem azartspēļu operatoriem. EGBA aicina veikt stingrākus pasākumus, lai to īstenotu. Finanšu regulatoriem būtu pilnībā un konsekventi jāpiemēro esošie noteikumi — piemēram, ES Maksājumu pakalpojumu direktīva un likumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu — attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Arī karšu tīkliem būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai neļautu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem izmantot to tīklus nelegālu azartspēļu darījumu apstrādei.

EGBA turpinās iestāties par saskaņotu rīcību visā maksājumu ķēdē, lai izslēgtu nelegālos operatorus no Eiropas tiešsaistes azartspēļu tirgus.

EGBA ziņa pieejama šeit: https://www.egba.eu/news-post/egba-files-complaint-against-lithuanian-payment-provider-calls-for-tougher-action-to-cut-off-illegal-gambling-operators/. 

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ir publicējusi Eiropas standartu par atkarības pazīmēm azartspēlēs, iesaistot valstu vietējās standartizācijas iestādes.

Standarts nosaka pamatu patērētāju aizsardzībai visā Eiropā, identificējot deviņus galvenos uzvedības rādītājus, kurus operatori var izmantot, lai savlaicīgi atpazītu problemātiskas azartspēļu tendences:

– izmaiņas likmju apjomā vai biežumā;

– spēles ātrums vai intensitāte;

– iemaksu biežums, apjoms vai neveiksmīgas iemaksas;

– izmaksas un atceltas izmaksas;

– spēlētāja iniciatīva sazināties;

– azartspēļu sesijas ilgums vai spēlēšanas laiks dienas gaitā;

– vairāku produktu izmantošana;

– tīrie zaudējumi vai zaudējumu dinamika laika gaitā;

– izmaiņas drošības rīkos, piemēram, ierobežojumos un pašizslēgšanā.

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) ir EGBA sadarbības partneris un ir sekojusi līdzi standarta izstrādei, tostarp piedaloties SIA “Latvijas standarts” darba grupā.  Savukārt 2023. gadā LLAB biedri parakstīja nozares atbildības kodeksu, kas paredz spēlētāju uzvedības uzraudzības kritēriju ieviešanu. 

“LLAB strādā ciešā saziņā ar EGBA kolēģiem, un vēl šī standarta izstrādes stadijā, 2023. gadā aicinājām biedrus izmantot uzvedības rādītājus atkarību prevencijai operatoru vietnēs,” stāsta LLAB izpilddirektore Līga Līce. “Svarīgi ir atgādināt, ka šie prevencijas rīki strādā tikai licencēto operatoru vietnēs, tāpēc valstīm būtu jārūpējas par to, lai mazinātos nelegālo azartspēļu vietņu klātbūtne, lai spēlētāji izvēlētos drošākas licencētās vietnes,” uzsver Līce.

Standarta izstrāde ir bijusi Eiropas Azartspēļu un derību asociācijas (EGBA) iniciatīva, kas tika ierosināta CEN 2022.gadā. EGBA aktīvi piedalījās dokumenta izstrādē kopā ar operatoriem, valstu iestādēm, akadēmiķiem un citām ieinteresētajām pusēm, kas darbojas kaitējuma novēršanas jomā. Rezultātā tapa pirmais šāda veida standarts azartspēļu nozarē, tas balstās uz jaunākajiem pētījumiem un 2025. gada oktobrī saņēma pārliecinošu atbalstu no valstu standartizācijas iestādēm.

EGBA atbalsta šo standartu kā svarīgu brīvprātīgu pamatu problemātiskas azartspēļu uzvedības identificēšanai, tās biedri ir apņēmušies visā Eiropā saskaņot savas spēlētāju aizsardzības sistēmas ar šo standartu. EGBA biedri jau arī ievieš šo standartu praksē Eiropā:

– lielākā daļa jau uzrauga visus deviņus uzvedības rādītājus, un daudzi ir tos integrējuši savās darbībās;

– izmanto riska novērtēšanas modeļus, lai nepārtraukti novērtētu spēlētāju uzvedību un identificētu problemātiskas spēles pazīmes;

– ir apņēmušies pakāpeniski saskaņot savas darbības ar šo standartu.

„Šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts spēlētāju aizsardzībā Eiropā. Ja šis brīvprātīgais standarts tiks plaši ieviests, tas ļaus agrāk identificēt problemātisku spēlēšanu un, rezultātā, nodrošinās labāku spēlētāju aizsardzību. Mūsu biedri ir ieviešanas procesā vieni no pirmajiem un mēs aicinām citus operatorus pieņemt šo standartu un palīdzēt paaugstināt spēlētāju aizsardzības standartus visā Eiropā,“ saka EGBA ģenerālsekretārs Maarten Haijer.

Kā brīvprātīgs instruments standarts papildina esošos valstu regulatīvos ietvarus visā Eiropā. Dažās jurisdikcijās atsevišķi rādītāji var nebūt piemērojami, ja tie ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem, un ieviešana atspoguļos katra tirgus regulatīvo realitāti. EGBA ir apņēmusies veicināt standarta ieviešanu visā Eiropā. Standarts (EN 18144) tagad ir pieejams valstu standartizācijas iestādēs visā Eiropā.

Nodokļu ieņēmumi no azartspēlēm šī gada pirmajos trīs mēnešos ir par vairāk nekā 400 000 eiro mazāki, nekā prognozēts. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozei, šī gada trijos mēnešos valsts budžetā no azartspēļu nodokļiem bija jāieņem 15.94 milj. eiro, bet dati par nodokļu ieņēmumiem liecina, ka trijos mēnešos ir iekasēti 15.519 milj eiro. 

“Jau pērn vērsām uzmanību tam, ka FM prognoze par nodokļu ieņēmumiem nav korekta, jo veikta, nerēķinoties ar tirgus noteikumiem un tendencēm: klātienes segmenta apgrozījuma samazinājumam un spēļu zāļu skaita ievērojams kritumam,” atgādina Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) izpilddirektore Līga Līce. Visticamāk, nodokļu ieņēmumu prognoze nepiepildīsies arī nākamajos mēnešos, kā rezultātā tie kopumā varētu tikt iekasēti par pusotru miljonu eiro mazāk, nekā FM plānojusi. 

Nodokļu ieņēmumu samazināšanās notiek tiešā kopsakarībā ar azartspēļu iekārtu skaita sarukumu. Uz šo LLAB noradīja jau pērn. Iekārtu skaits klātienes azartspēļu zālēs kopš 2025.gada decembra līdz šī gada maijam ir samazinājies par 110: no 4080 līdz 3970 iekārtām. 

“Spēļu iekārtu skaits  pakāpeniski samazinās dēļ tā, ka spēlētāji pāriet uz interaktīvajām azartspēļu vietnēm, bet nodokļu paaugstināšana šo procesu vēl pastiprina, jo licencētie klātienes operatori kļūst mazāk konkurētspējīgi, salīdzinot ar nelegālajām online vietnēm, uz kurām pāriet daļa spēlētāju,” norāda Līce. LLAB prognozē, ka spēļu iekārtu skaita samazināšana turpināsies arī šogad. 

“Ekonomikas stagnācijas un nenoteiktības apstākļos iedzīvotāji izvēlas mazāk līdzekļu tērēt izklaidei, tostarp azartspēlēm, tas ir pierādījies visos iepriekšējos krīžu periodos. Turklāt nodokļu likmju paaugstināšana var mudināt spēlētājus izvēlēties nelegālos interaktīvo azartspēļu operatorus, nevis klātienes spēles. Pievilcīgāki finanšu nosacījumi ir starp galvenajiem iemesliem, kāpēc trešdaļa spēlētāju izmanto nelegālās interaktīvo azartspēļu vietnes, secināts nesenajā H2GC pētījumā” pauž LLAB izpilddirektore. 

30 % spēlētāju atzīst, ka izmanto nelicencētus tiešsaistes azartspēļu organizētājus (gan tikai, gan paralēli licencētiem organizētājiem), kas liecina, ka lielai daļai spēlētāju tā ir apzināta izvēle, noskaidrots aģentūras H2 Gambling Capital (H2GC) veiktajā pētījumā par azartspēļu lietotāju paradumiem Latvijā. 

Izdevīgāki koeficienti (23%), lielāki bonusi (20%), labāks produktu piedāvājums (17%) un iespējas apiet pašatteikušos reģistra liegumu (18%) ir galvenie iemesli ar kuriem spēlētāji pamato savu izvēli izmantot nelicencētus azartspēļu organizētājus. 8% respondentu norādīja kā iemeslu to, ka laimestiem netiek piemēroti nodokļi.

“H2GC pētījums apstiprina LLAB biedru argumentus pret pārmērīgiem reklāmas ierobežojumiem licencētajiem operatoriem. Gandrīz 80% spēlētāju, kuri izmanto nelegālo operatoru vietnes, sastopas ar to reklāmām sociālajos tīklos. Šādos apstākļos nav gaidāma strauja ēnu ekonomikas daļas samazināšanās nozarē. Satraucošākais ir tas, ka gandrīz 1/5 daļa spēlētāju, kas izvēlas nelegālās vietnes, to dara lai apietu pašatteikušos reģistra liegumu,” norāda Latvijā licencēto azartspēļu biedrības izpilddirektore Līga Līce. 

76 % spēlētāju norādīja, ka ir redzējuši nelegālu tiešsaistes azartspēļu vietņu reklāmas, kuras var iedalīt trīs galvenajās kategorijās. Visizplatītākās ir azartspēļu organizētāju reklāmas sociālajos medijos (41 %), kam seko nozares specializēto partneru un salīdzināšanas vietņu saturs (30 %), savukārt trešajā vietā ierindojas reklāmas satura veidotāju profilos un video (30 %), kas kļūst par aizvien populārāku reklāmas veidu.

39% spēlētāju nelegālas tiešsaistes azartspēļu vietnes atrod, izmantojot online meklēšanas rīkus, 20% – caur sociālo mediju reklāmu, 11% – lietotņu veikalā, vēl 11% – pēc paziņu ieteikumiem, 8% – caur nozares specializētajiem partneriem. 

H2GC ir identificējuši, ka Latvijā ir pieejamas vairāk nekā 1000 vietnes, no tām ap 900 vietnēm – angļu valodā, vairāk nekā 250 – krievu valodā un 24 nelegālas vietnes latviešu valodā.  Papildus tām ļoti liels skaits nelegālo vietņu izmanto spoguļvietnes, kuras pastāvīgi mainās un tādējādi aktivitāti tajās ir grūti izmērīt.

Daļa azartspēļu darbību notiek „skin betting“ vietnēs, taču lielākā daļa nelicencēto azartspēļu organizētāju specializējas tiešsaistes kazino jomā.

H2GC jau otro reizi veica Latvijas azartspēļu tirgus padziļinātu izpēti, sadarbībā ar Latvijā licencēto azartspēļu biedrību. Šonedēļ pētījuma rezultāti tikai prezentēti nozares kā arī valsts uzraugošo institūciju pārstāvjiem. Ar pētījumu var iepazīties šeit: https://llab.lv/nozare/. 

Par H2GC

H2GC – globāls azartspēļu nozares tirgus datu sniedzējs ar mītni Apvienotajā Karalistē – ir plaši atzīts par vadošo neatkarīgo autoritāti azartspēļu nozares tirgus prognozēšanā un tirgus izpētē.

H2GC nozares prognozēšanas modeļa sniegtā informācija ir kļuvusi par visbiežāk citēto avotu par šo nozari publicētajos uzņēmumu pārskatos, darījumu dokumentācijā un pārdošanas analītiķu piezīmēs, kā arī tirdzniecības un biznesa medijos. Tās detalizētā pārskata aptver vairāk nekā 150 valstu azartspēļu tirgus un 100 biržā kotētus operatorus un piegādātājus, sniedzot tirgus daļas analīzi vairāk nekā 100 tirgos. 

Vairāk informācijas: https://h2gc.com/

Dēļ ēnu ekonomikas tiešsaistes azartspēļu segmentā, līdz 2030. gadam Latvijas valsts budžetā nenonāks apmēram 90 miljoni eiro. Šādus potenciālos budžeta zaudējumus aprēķinājusi aģentūra H2 Gambling Capital (H2GC), kura veica jau otro padziļinātu Latvijas azartspēļu nozares ēnu ekonomikas analīzi.

Salīdzinot tirgus datus ar 2022. gada prognozēm, H2GC paredz, ka 2025. gadā azartspēļu bruto ieņēmumi nelicencētajā tirgū Latvijā sasniegs 62 miljonus eiro. Tas ir par 30 miljoniem vairāk, nekā aģentūra prognozēja 2022.gadā. Toreiz aģentūras prognoze bija, ka nelicencēto tiešsaistes operatoru bruto ieņēmumi 2025. gadā būs 32 miljoni eiro.

Nelegālo operatoru īpatsvars kopējā tiešsaistes azartspēļu tirgū Latvijā ir samazinājies – no 39% 2019.gadā līdz 27% 2025. gadā. Tomēr tas ir ievērojami mazāks kritums, nekā tika prognozēts 2022.gadā, kad H2GC uzskatīja, ka 2025.gadā tas būs 16% apmērā.

“Augstās nodokļu likmes, produktu ierobežojumi vai ierobežots legālais piedāvājums bieži vien uztur pieprasījumu pēc nelicencētiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka pat ar stingriem kontroles pasākumiem ir grūti pilnībā izskaust nelegālo tirgu, ja trūkst konkurētspējīga licencētā piedāvājuma,” norāda H2GC eksperti.

H2GC ir identificējuši, ka Latvijā ir pieejamas vairāk nekā 1000 vietnes, no tām ap 900 vietnēm – angļu valodā, vairāk nekā 250 – krievu valodā un 24 nelegālas vietnes latviešu valodā.  Papildus tām ļoti liels skaits nelegālo vietņu izmanto spoguļvietnes, kuras pastāvīgi mainās un tādējādi aktivitāti tajās ir grūti izmērīt.

Aģentūra neprognozē strauju ēnu ekonomikas samazinājumu tiešsaistes azartspēļu segmentā Latvijā un paredz, ka 2030.gadā tā joprojām varētu veidot 22%.

H2GC norāda, ka ēnu ekonomikas nesamazināšanās tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citos tirgos. To galvenokārt veicinājusi kriptovalūtu kazino izplatība un tā saukto “skin betting” azartspēļu popularitātes pieaugums, kurā spēlētāji par spēļu iznākumiem vai citiem azartspēļu rezultātiem var likt likmes, izmantojot videospēļu virtuālos priekšmetus (“skinus”). Šīs vietnes 2025. gadā veidoja gandrīz 25 % no visas nelicencētā tirgus tīmekļa datplūsmas.

H2GC jau otro reizi veica Latvijas azartspēļu tirgus padziļinātu izpēti, sadarbībā ar Latvijā licencēto azartspēļu biedrību. Šonedēļ pētījuma rezultāti tikai prezentēti nozares kā arī valsts uzraugošo institūciju pārstāvjiem. Ar pētījumu var iepazīties šeit: https://llab.lv/nozare/

Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) biedri parakstīja atjaunotu nozares atbildības kodeksu, vienojoties par atbildīgu sponsorēšanu un preču zīmju izvietošanu sporta notikumos un uz sportistu formām. Biedri ir definējuši vairākus papildu ierobežojumus klāt pie tiem, kuri noteikti likumā.

Kā zināms 1.aprīlī stāsies spēkā grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (AIL), ar kuriem tiek noteikti izņēmuma gadījumi, kad, sponsorējot sporta pasākumus, sporta organizācijas un pilngadīgus sportistus, totalizatoru un derību organizētājiem ir pieļaujams norādīt savu figurālu preču zīmi (logo).

Papildu likuma prasībām, LLAB biedri brīvprātīgi apņemas neizplatīt sporta atbalsta paziņojumus, kuros tiek norādītas totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes, sociālajos tīklos, audiovizuālās programmās vai digitālajās platformās un to saturā, kuru mērķauditorija galvenokārt ir nepilngadīgie. Turklāt paziņojumi, kuros tiek norādītas totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes, nedrīkst būt vērsti konkrēti uz nepilngadīgajiem ne to dizainā, ne izvietojumā.

Tāpat biedri apņēmās izmantot vecuma pārbaudes un ierobežošanas rīkus, kas identificē attiecīgo saturu kā tādu, kuram ir vecuma ierobežojums un ko nav paredzēts attēlot nepilngadīgām personām gadījumos, ja sponsorēšanas paziņojumi, kas satur totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes, tiek izplatīti sociālajos un digitālajos medijos (tostarp sociālajos tīklos) un tas ir funkcionāli iespējams.

“Mainītie reklāmas noteikumi ir daļa no samērīga licencētās azartspēļu nozares regulējuma,” norāda LLAB izpilddirektore Līga Līce. “Absolūtais reklāmas liegums, kāds bija Latvijā līdz šim, liedza licencētajiem operatoriem informēt par saviem zīmoliem spēlētājus, pretstatā nelegālajiem operatoriem, kuru reklāma internetā ir pieejama neierobežoti. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā saglabājas nemainīgi augsts ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē. Nenosaucot licencēto organizatoru zīmolus, nav iespējams informēt spēlētājus par to, kuras vietnes ir legālas un drošās, atšķirībā no nelegālajām vietnēm, kurās nedarbojas atbildīgās spēles principi un ir milzīgs krāpšanās risks,” stāsta Līce.

Papildus minētajam, LLAB biedri noteikuši, ka brīdinājums par azartspēļu atkarības draudiem sporta atbalsta paziņojumos nebūs mazāks par 10% no kopējās paziņojuma platībās, kā arī tam būs pievienota saite uz pašatteikušos personu reģistru.

Biedri arī apņēmās iestāties par godīgām sporta sacensībām. Parakstot atbildības kodeksa papildinājumus, biedri vienojās, tostarp, vākt un izsniegt sporta organizācijām, pasākumu organizatoriem un uzraugošajām institūcijām datus, saistībā ar aizdomīgām darbībām, kas norāda uz iespējamu spēļu rezultātu sarunāšanu. LLAB plāno sadarboties ar sporta organizācijām, rīkojot izglītojošos un preventīvos pasākumus par sporta integritātes aizsardzību.

Atjaunotajā nozares atbildības kodeksā ir arī vairāki citi precizējumi attiecībā uz sponsorēšanas paziņojumiem un preču zīmju izvietošanu sporta norisēs un uz sportistu formām. Ar pilno LLAB atbildības kodeksu var iepazīties šeit: https://ej.uz/1hjp9  

Atbilstoši AIL, preču zīmes, kā arī, atbilstoši LLAB atbildības kodeksā esošajiem papildu nosacījumiem, sponsorēšanas paziņojumi, kuros tiek norādītas totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes: 

– neietvers nepamatotus apgalvojumus par izredzēm laimēt vai ieņēmumiem, kurus spēlētāji var saņemt, spēlējot azartspēles; 

– nevedinās uz domām, ka prasmes var ietekmēt totalizatoru vai derību iznākumu; 

– neizdarīs spiedienu spēlēt totalizatorus vai derības, kā arī neietvers aicinājumus spēlēt azartspēles, tostarp totalizatorus vai derības; 

– neattēlos totalizatorus vai derības kā sociāli pievilcīgas, kā arī neietvers sabiedrībā pazīstamu cilvēku vai slavenību apliecinājumus, kas uzvedina uz domām, ka totalizatori vai derības palīdz gūt panākumus sociālajā jomā; 

– nevedinās uz domām, ka totalizatori vai derības var būt risinājums sociālām, profesionālām vai personīgām problēmām; 

– nevedinās uz domām, ka totalizatori vai derības var būt alternatīva nodarbinātībai, risinājums finansiālām grūtībām vai finansiāla ieguldījuma veids.

Kā liecina SKDS aptaujas dati, 47% iedzīvotāju nezina, ka internetā ir pieejamas gan Latvijā licencētās, gan nelicencētās, jeb nelegālās azartspēļu vietnes, savukārt 41% zina, liecina aptaujas dati. Vēl 12% respondentiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. “Tas, ka puse iedzīvotāju nemaz nezina par to, ka internetā pieejamās vietnes var būt nelegālas, ir tiešas sekas pārmērīgiem informācijas un licencēto operatoru reklāmas ierobežojumiem,” uzsver Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.

Arī Eiropas Komisija (EK) savos dokumentos rekomendē dalībvalstīm: “Informēt spēlētājus par pieejamajiem legālajiem piedāvājumiem. Šodien daudzi spēlētāji nezina vai ignorē to, vai un kur azartspēļu pakalpojumi ir licencēti. Lai nodrošinātu azartspēļu noteikumu ievērošanu, spēlētājiem jābūt iespējai atšķirt legālos un nelegālos azartspēļu pakalpojumus, kas piedāvāti tiešsaistē. Tāpēc dalībvalstīm jāizpēta veidi, kā mudināt lietotājus spēlēt atļauto operatoru tīmekļa vietnēs, nevis neatļauto operatoru tīmekļa vietnēs, kas sniedz pakalpojumus bez licences”.[1] EK arī norāda, ka pastāv risks, ka pārāk ierobežojošas reklāmas prasības netīšām var kaitēt patērētāju aizsardzībai, liekot viņiem vērsties melnajā tirgū.

---

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0345

82% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nezina, kā atšķirt licencētos azartspēļu operatoru vietnes no nelegālo, jeb Latvijā nelicencēto operatoru vietnēm, liecina Pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti*. 56% aptaujas respondentu atbildēja, ka noteikti nezina, vēl 26%, ka drīzāk nezina. Tikai 3% respondentu atbildēja, ka noteikti zina kā atšķirt legālās vietnes no nelegālajām, vēl 8% uzskata, ka drīzāk zina. Pēdējo trīs gadu laikā šo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 10%. 2022. gadā tie bija kopumā 71% respondentu, bet 2023.gadā – 72%.

Šī informācija korelē ar citiem datiem – pērn ir pieaudzis to spēlētāju skaits, kuriem pilnīgi nav svarīgi, vai azartspēļu operators ir saņēmis Latvijas valsts licenci un darbojas legālajā, regulētajā tirgū. 2022.gadā šādu apgalvojumu pauda 8.8% respondentu, bet 2025.gadā – 24.8%**.

“Aptauju dati varētu liecināt par ēnu ekonomikas pieaugumu interaktīvo azartspēļu segmentā Latvijā turpmākajos gados,” norāda Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra. “Viens no iemesliem tam ir licencēto operatoru konkurētspējas izaicinājumi, salīdzinājumā ar nelegālajām vietnēm. Netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums, kas ir spēkā vien Latvijā – nekur citur IIN netiek piemērots tostarp zaudējumiem, tikai patiesajam vinnestam, arī reklāmas un informācijas pieejamības ierobežojumi joprojām ir ļoti stingri, šie faktori samazina licencēto operatoru konkurētspēju. Ir diezgan neiespējami izstāstīt lietotājiem, kuras vietnes ir legālas un drošās, bet kurās nav spēkā atbildīgās spēles principi un ir milzīgs krāpšanās risks, nenosaucot attiecīgi vienu un otru operatoru zīmolus,” stāsta viņš.

47% iedzīvotāju nezina, ka internetā ir pieejamas gan Latvijā licencētās, gan nelicencētās, jeb nelegālās azartspēļu vietnes, savukārt 41% zina, liecina aptaujas dati. Vēl 12% respondentiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Tas, ka puse iedzīvotāju nemaz nezina par to, ka internetā pieejamās vietnes var būt nelegālas, ir tiešas sekas pārmērīgiem informācijas un licencēto operatoru reklāmas ierobežojumiem,” uzsver Niedra.

Jānorāda, ka Eiropas Komisija (EK) savos dokumentos rekomendē dalībvalstīm: “Informēt spēlētājus par pieejamajiem legālajiem piedāvājumiem. Šodien daudzi spēlētāji nezina vai ignorē to, vai un kur azartspēļu pakalpojumi ir licencēti. Lai nodrošinātu azartspēļu noteikumu ievērošanu, spēlētājiem jābūt iespējai atšķirt legālos un nelegālos azartspēļu pakalpojumus, kas piedāvāti tiešsaistē. Tāpēc dalībvalstīm jāizpēta veidi, kā mudināt lietotājus spēlēt atļauto operatoru tīmekļa vietnēs, nevis neatļauto operatoru tīmekļa vietnēs, kas sniedz pakalpojumus bez licences”.[1] EK arī norāda, ka pastāv risks, ka pārāk ierobežojošas reklāmas prasības netīšām var kaitēt patērētāju aizsardzībai, liekot viņiem vērsties melnajā tirgū.

---

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0345

*SKDS aptauja veikta 2025.gada vasarā, piedaloties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlases metode: kvotu izlase. Izlases lielums: 1005 respondenti.

** SKDS aptauja veikta 2025.gada vasarā, piedaloties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlases metode: kvotu izlase. Izlases lielums: 2005 respondenti.

Azartspēļu automātu skaits Latvijā turpina sarukt, kā to jau pērn prognozēja Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB). Šo samazinājumu veicina neplānotais nodokļu paaugstinājums, kas noticis bez konsultācijām ar uzņēmējiem un, balstoties kļūdainās prognozēs par nodokļu ieņēmumiem. 

Salīdzīnot ar 2025. gada decembri, šī gada janvārī Latvijā bija par 72 azartspēļu automātiem mazāk. Vislielākais samazinājums vērojams Rīgā, kur noņemtas 33 iekārtas. Daugavpilī noņemtas piecas iekārtas, Jūrmalā kā arī Valmierā pa četrām. Pa trim iekārtām noņemtas Jelgavā, Liepājā un Talsos. Balvos, Cēsīs, Dobelē, Limbažos, Tukumā, Rēzeknē noņemtas pa divām iekārtām. Pa vienai iekārtai noņemtas Saldū, Olainē un Gulbenē. 

“Jau pērn, ar iepriekšējo azartspēļu nodokļu likmi, prognozes par valsts budžeta ieņēmumiem nepiepildījās un bija skaidrs, ka ieņēmumi turpinās sarukt pie neplānoti paaugstinātas likmes. To apliecina jau pirmie šī gada dati – spēļu iekārtu skaits ir sarucis, mazināsies arī ieņēmumi,” uzsver LLAB izpilddirektore Līga Līce. Viņa atgādina, ka LLAB vērsa uzmanību uz kļūdainu nodokļiu ieņēmumu prognozi, kā arī to, ka ieņēmumi nepildās. 

2025.gada beigās LLAB norādīja, ka līdz ar nodokļu likmju pieaugumu, 2026.gadā varētu tikt slēgtas vairāk nekā 20 spēļu zāles un 10 kāršu vai ruletes galdi. Tas nozīmē, ka valsts budžeta ieņēmumi šajā segmentā saruks par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs. Pērn no azartspēļu automātu nodokļa bija plānoti 25 miljonu eiro ieņēmumi, paaugstinot nodokļu likmi, tie saruks līdz 22.5 miljoniem eiro. 

Nodoklis azartspēļu zālēm un automātiem pavisam nesen, 2024.gada sākumā, tika paaugstināts par 20%, rezultātā kopš 2024. gada līdz 2025.gada beigām aizvērtas jau 24 azartspēļu zāļes. Kopumā 20 gadu laikā Latvijā spēļu zāļu skaits ir sarucis par vairāk nekā 70% – no 327 zālēm 2005.gadā līdz 162 zālēm 2026. gada janvārī.

LLAB atgādina, ka jauns nodokļu likmju palielinājums ar 2026.gada janvāri tiek īstenots bez konsultācijām ar nozari un, nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem. Tā rezultātā ne tikai nav ievēroti labas pārvaldības principi, bet arī izteiktas maldinošas prognozes par nodokļu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Tās veiktas, nerēķinoties ar tirgus noteikumiem un tendencēm: klātienes segmenta apgrozījuma samazinājumu un spēļu zāļu skaita ievērojamo kritumu.