Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) biedri parakstīja atjaunotu nozares atbildības kodeksu, vienojoties par atbildīgu sponsorēšanu un preču zīmju izvietošanu sporta notikumos un uz sportistu formām. Biedri ir definējuši vairākus papildu ierobežojumus klāt pie tiem, kuri noteikti likumā.

Kā zināms 1.aprīlī stāsies spēkā grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (AIL), ar kuriem tiek noteikti izņēmuma gadījumi, kad, sponsorējot sporta pasākumus, sporta organizācijas un pilngadīgus sportistus, totalizatoru un derību organizētājiem ir pieļaujams norādīt savu figurālu preču zīmi (logo).

Papildu likuma prasībām, LLAB biedri brīvprātīgi apņemas neizplatīt sporta atbalsta paziņojumus, kuros tiek norādītas totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes, sociālajos tīklos, audiovizuālās programmās vai digitālajās platformās un to saturā, kuru mērķauditorija galvenokārt ir nepilngadīgie. Turklāt paziņojumi, kuros tiek norādītas totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes, nedrīkst būt vērsti konkrēti uz nepilngadīgajiem ne to dizainā, ne izvietojumā.

Tāpat biedri apņēmās izmantot vecuma pārbaudes un ierobežošanas rīkus, kas identificē attiecīgo saturu kā tādu, kuram ir vecuma ierobežojums un ko nav paredzēts attēlot nepilngadīgām personām gadījumos, ja sponsorēšanas paziņojumi, kas satur totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes, tiek izplatīti sociālajos un digitālajos medijos (tostarp sociālajos tīklos) un tas ir funkcionāli iespējams.

“Mainītie reklāmas noteikumi ir daļa no samērīga licencētās azartspēļu nozares regulējuma,” norāda LLAB izpilddirektore Līga Līce. “Absolūtais reklāmas liegums, kāds bija Latvijā līdz šim, liedza licencētajiem operatoriem informēt par saviem zīmoliem spēlētājus, pretstatā nelegālajiem operatoriem, kuru reklāma internetā ir pieejama neierobežoti. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā saglabājas nemainīgi augsts ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē. Nenosaucot licencēto organizatoru zīmolus, nav iespējams informēt spēlētājus par to, kuras vietnes ir legālas un drošās, atšķirībā no nelegālajām vietnēm, kurās nedarbojas atbildīgās spēles principi un ir milzīgs krāpšanās risks,” stāsta Līce.

Papildus minētajam, LLAB biedri noteikuši, ka brīdinājums par azartspēļu atkarības draudiem sporta atbalsta paziņojumos nebūs mazāks par 10% no kopējās paziņojuma platībās, kā arī tam būs pievienota saite uz pašatteikušos personu reģistru.

Biedri arī apņēmās iestāties par godīgām sporta sacensībām. Parakstot atbildības kodeksa papildinājumus, biedri vienojās, tostarp, vākt un izsniegt sporta organizācijām, pasākumu organizatoriem un uzraugošajām institūcijām datus, saistībā ar aizdomīgām darbībām, kas norāda uz iespējamu spēļu rezultātu sarunāšanu. LLAB plāno sadarboties ar sporta organizācijām, rīkojot izglītojošos un preventīvos pasākumus par sporta integritātes aizsardzību.

Atjaunotajā nozares atbildības kodeksā ir arī vairāki citi precizējumi attiecībā uz sponsorēšanas paziņojumiem un preču zīmju izvietošanu sporta norisēs un uz sportistu formām. Ar pilno LLAB atbildības kodeksu var iepazīties šeit: https://ej.uz/1hjp9  

Atbilstoši AIL, preču zīmes, kā arī, atbilstoši LLAB atbildības kodeksā esošajiem papildu nosacījumiem, sponsorēšanas paziņojumi, kuros tiek norādītas totalizatoru un derību organizētāju preču zīmes: 

– neietvers nepamatotus apgalvojumus par izredzēm laimēt vai ieņēmumiem, kurus spēlētāji var saņemt, spēlējot azartspēles; 

– nevedinās uz domām, ka prasmes var ietekmēt totalizatoru vai derību iznākumu; 

– neizdarīs spiedienu spēlēt totalizatorus vai derības, kā arī neietvers aicinājumus spēlēt azartspēles, tostarp totalizatorus vai derības; 

– neattēlos totalizatorus vai derības kā sociāli pievilcīgas, kā arī neietvers sabiedrībā pazīstamu cilvēku vai slavenību apliecinājumus, kas uzvedina uz domām, ka totalizatori vai derības palīdz gūt panākumus sociālajā jomā; 

– nevedinās uz domām, ka totalizatori vai derības var būt risinājums sociālām, profesionālām vai personīgām problēmām; 

– nevedinās uz domām, ka totalizatori vai derības var būt alternatīva nodarbinātībai, risinājums finansiālām grūtībām vai finansiāla ieguldījuma veids.

Kā liecina SKDS aptaujas dati, 47% iedzīvotāju nezina, ka internetā ir pieejamas gan Latvijā licencētās, gan nelicencētās, jeb nelegālās azartspēļu vietnes, savukārt 41% zina, liecina aptaujas dati. Vēl 12% respondentiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. “Tas, ka puse iedzīvotāju nemaz nezina par to, ka internetā pieejamās vietnes var būt nelegālas, ir tiešas sekas pārmērīgiem informācijas un licencēto operatoru reklāmas ierobežojumiem,” uzsver Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.

Arī Eiropas Komisija (EK) savos dokumentos rekomendē dalībvalstīm: “Informēt spēlētājus par pieejamajiem legālajiem piedāvājumiem. Šodien daudzi spēlētāji nezina vai ignorē to, vai un kur azartspēļu pakalpojumi ir licencēti. Lai nodrošinātu azartspēļu noteikumu ievērošanu, spēlētājiem jābūt iespējai atšķirt legālos un nelegālos azartspēļu pakalpojumus, kas piedāvāti tiešsaistē. Tāpēc dalībvalstīm jāizpēta veidi, kā mudināt lietotājus spēlēt atļauto operatoru tīmekļa vietnēs, nevis neatļauto operatoru tīmekļa vietnēs, kas sniedz pakalpojumus bez licences”.[1] EK arī norāda, ka pastāv risks, ka pārāk ierobežojošas reklāmas prasības netīšām var kaitēt patērētāju aizsardzībai, liekot viņiem vērsties melnajā tirgū.

---

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0345

82% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nezina, kā atšķirt licencētos azartspēļu operatoru vietnes no nelegālo, jeb Latvijā nelicencēto operatoru vietnēm, liecina Pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti*. 56% aptaujas respondentu atbildēja, ka noteikti nezina, vēl 26%, ka drīzāk nezina. Tikai 3% respondentu atbildēja, ka noteikti zina kā atšķirt legālās vietnes no nelegālajām, vēl 8% uzskata, ka drīzāk zina. Pēdējo trīs gadu laikā šo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 10%. 2022. gadā tie bija kopumā 71% respondentu, bet 2023.gadā – 72%.

Šī informācija korelē ar citiem datiem – pērn ir pieaudzis to spēlētāju skaits, kuriem pilnīgi nav svarīgi, vai azartspēļu operators ir saņēmis Latvijas valsts licenci un darbojas legālajā, regulētajā tirgū. 2022.gadā šādu apgalvojumu pauda 8.8% respondentu, bet 2025.gadā – 24.8%**.

“Aptauju dati varētu liecināt par ēnu ekonomikas pieaugumu interaktīvo azartspēļu segmentā Latvijā turpmākajos gados,” norāda Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra. “Viens no iemesliem tam ir licencēto operatoru konkurētspējas izaicinājumi, salīdzinājumā ar nelegālajām vietnēm. Netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums, kas ir spēkā vien Latvijā – nekur citur IIN netiek piemērots tostarp zaudējumiem, tikai patiesajam vinnestam, arī reklāmas un informācijas pieejamības ierobežojumi joprojām ir ļoti stingri, šie faktori samazina licencēto operatoru konkurētspēju. Ir diezgan neiespējami izstāstīt lietotājiem, kuras vietnes ir legālas un drošās, bet kurās nav spēkā atbildīgās spēles principi un ir milzīgs krāpšanās risks, nenosaucot attiecīgi vienu un otru operatoru zīmolus,” stāsta viņš.

47% iedzīvotāju nezina, ka internetā ir pieejamas gan Latvijā licencētās, gan nelicencētās, jeb nelegālās azartspēļu vietnes, savukārt 41% zina, liecina aptaujas dati. Vēl 12% respondentiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Tas, ka puse iedzīvotāju nemaz nezina par to, ka internetā pieejamās vietnes var būt nelegālas, ir tiešas sekas pārmērīgiem informācijas un licencēto operatoru reklāmas ierobežojumiem,” uzsver Niedra.

Jānorāda, ka Eiropas Komisija (EK) savos dokumentos rekomendē dalībvalstīm: “Informēt spēlētājus par pieejamajiem legālajiem piedāvājumiem. Šodien daudzi spēlētāji nezina vai ignorē to, vai un kur azartspēļu pakalpojumi ir licencēti. Lai nodrošinātu azartspēļu noteikumu ievērošanu, spēlētājiem jābūt iespējai atšķirt legālos un nelegālos azartspēļu pakalpojumus, kas piedāvāti tiešsaistē. Tāpēc dalībvalstīm jāizpēta veidi, kā mudināt lietotājus spēlēt atļauto operatoru tīmekļa vietnēs, nevis neatļauto operatoru tīmekļa vietnēs, kas sniedz pakalpojumus bez licences”.[1] EK arī norāda, ka pastāv risks, ka pārāk ierobežojošas reklāmas prasības netīšām var kaitēt patērētāju aizsardzībai, liekot viņiem vērsties melnajā tirgū.

---

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0345

*SKDS aptauja veikta 2025.gada vasarā, piedaloties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlases metode: kvotu izlase. Izlases lielums: 1005 respondenti.

** SKDS aptauja veikta 2025.gada vasarā, piedaloties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlases metode: kvotu izlase. Izlases lielums: 2005 respondenti.

Azartspēļu automātu skaits Latvijā turpina sarukt, kā to jau pērn prognozēja Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB). Šo samazinājumu veicina neplānotais nodokļu paaugstinājums, kas noticis bez konsultācijām ar uzņēmējiem un, balstoties kļūdainās prognozēs par nodokļu ieņēmumiem. 

Salīdzīnot ar 2025. gada decembri, šī gada janvārī Latvijā bija par 72 azartspēļu automātiem mazāk. Vislielākais samazinājums vērojams Rīgā, kur noņemtas 33 iekārtas. Daugavpilī noņemtas piecas iekārtas, Jūrmalā kā arī Valmierā pa četrām. Pa trim iekārtām noņemtas Jelgavā, Liepājā un Talsos. Balvos, Cēsīs, Dobelē, Limbažos, Tukumā, Rēzeknē noņemtas pa divām iekārtām. Pa vienai iekārtai noņemtas Saldū, Olainē un Gulbenē. 

“Jau pērn, ar iepriekšējo azartspēļu nodokļu likmi, prognozes par valsts budžeta ieņēmumiem nepiepildījās un bija skaidrs, ka ieņēmumi turpinās sarukt pie neplānoti paaugstinātas likmes. To apliecina jau pirmie šī gada dati – spēļu iekārtu skaits ir sarucis, mazināsies arī ieņēmumi,” uzsver LLAB izpilddirektore Līga Līce. Viņa atgādina, ka LLAB vērsa uzmanību uz kļūdainu nodokļiu ieņēmumu prognozi, kā arī to, ka ieņēmumi nepildās. 

2025.gada beigās LLAB norādīja, ka līdz ar nodokļu likmju pieaugumu, 2026.gadā varētu tikt slēgtas vairāk nekā 20 spēļu zāles un 10 kāršu vai ruletes galdi. Tas nozīmē, ka valsts budžeta ieņēmumi šajā segmentā saruks par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs. Pērn no azartspēļu automātu nodokļa bija plānoti 25 miljonu eiro ieņēmumi, paaugstinot nodokļu likmi, tie saruks līdz 22.5 miljoniem eiro. 

Nodoklis azartspēļu zālēm un automātiem pavisam nesen, 2024.gada sākumā, tika paaugstināts par 20%, rezultātā kopš 2024. gada līdz 2025.gada beigām aizvērtas jau 24 azartspēļu zāļes. Kopumā 20 gadu laikā Latvijā spēļu zāļu skaits ir sarucis par vairāk nekā 70% – no 327 zālēm 2005.gadā līdz 162 zālēm 2026. gada janvārī.

LLAB atgādina, ka jauns nodokļu likmju palielinājums ar 2026.gada janvāri tiek īstenots bez konsultācijām ar nozari un, nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem. Tā rezultātā ne tikai nav ievēroti labas pārvaldības principi, bet arī izteiktas maldinošas prognozes par nodokļu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Tās veiktas, nerēķinoties ar tirgus noteikumiem un tendencēm: klātienes segmenta apgrozījuma samazinājumu un spēļu zāļu skaita ievērojamo kritumu. 

Šī gada Eiropas Drošākas spēles nedēļā piedalījās rekordliels skaits dalībnieku – 221 partneris no 24 valstīm, un pirmo reizi šī iniciatīva sasniedza arī futbola stadionus un mazumtirdzniecības vietas. 

No 17. līdz 23. novembrim Eiropas Azartspēļu un likmju asociācija (EGBA) ar rekordaugstiem rezultātiem aizvadīja piekto ikgadējo Eiropas Drošākas spēles nedēļu. Latvijā šīs iniciatīvas  ietvaros pasākumus organizēja Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB), kuras biedri ir arī EGBA biedri un līdzdarbojas atbildīgas spēles principu ieviešanā. 

Drošākas spēles nedēļas ietvaros Rīgā tika prezentēts pārskats par procesu atkarībām Latvijā un ārstēšanās un sociālās rehabilitācijas iespējām personām ar azartspēļu atkarību. LLAB arī līdzdarbojās EGBA informatīvajā kampaņā par atbildīgas spēles rīkiem un atlarību prevenciju. 

Drošākas spēles nedēļa apvienoja Eiropas azartspēļu nozari ar mērķi veicināt izpratni par drošākām azartspēlēm. Nedēļas garumā tika īstenota sociālo mediju kampaņa, aizvadīti dažādi pasākumi un atklāta jauna resursu tīmekļa vietne. Pirmo reizi iniciatīvas vēsturē paziņojumi par drošākām azartspēlēm tika pārraidīti futbola spēļu laikā un izvietoti mazumtirdzniecības vietās

Šī gada pasākumā piedalījās 221 partneris^[1], kas ir par 14 % vairāk nekā pagājušajā gadā, un tika pārstāvētas 24 valstis.^[2] Iniciatīvas aktivitātēs piedalījās arī 7 regulējošās iestādes, kas iesaistījās gan sociālo mediju kampaņā, gan uzstājās dažādos pasākumos.

EGBA biedru vadītā sociālo mediju kampaņa sasniedza 4,1 miljonu lielu auditoriju^[3], kas ir par 32 % vairāk nekā 2024. gadā, un tās laikā dažādās valodās tika publicēti vairāk nekā 1280 sociālo mediju ieraksti par drošākām azartspēlēm. Šie ieraksti tika publicēti dažādos sociālo mediju kanālos, tostarp Facebook, Instagram, LinkedIn un X.

Eiropas Drošākas spēles nedēļas informatīvie paziņojumi bija redzami astoņās televīzijā pārraidītās futbola spēlēs Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā un Itālijā.^[4] Paziņojumi tika attēloti stadionu perimetra LED displejos (sk. piemēru), lielizmēra ekrānu grafikās, kā arī atskaņoti futbola spēļu starplaikos. Tie iepazīstināja ar Eiropas Drošākas spēles nedēļu un ietvēra drošības paziņojumus vietējās valodās. Līdzīgi tematiski drošības paziņojumi pirmo reizi tika izvietoti arī lielākajās mazumtirdzniecības vietās.

Kampaņas ietvaros visā Eiropā notika 23 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros reģistrējās 4000 dalībnieku un piedalījās vairāk nekā 2500 apmeklētāju un 120 lektoru. Pasākumos tika apspriestas tādas tēmas kā kaitējuma pazīmes, atbildīga reklāma, nepilngadīgo aizsardzība, pašatteikšanās, maksājumu nozīme un melnā tirgus negatīvā ietekme uz patērētāju aizsardzību. Pasākumu ieraksti ir pieejami šeit

Šī gada kampaņas ietvaros tika izveidota arī īpaša tīmekļa vietne (www.safergambling.eu), kurā ir pieejama informācija par palīdzības tālruņiem un citiem atbalsta resursiem visās Eiropas valstīs, tostarp pašatteikšanās iespējām.

Ikgadējā Eiropas Drošākas spēles nedēļas iniciatīva balstās uz EGBA biedru ilgtermiņa apņemšanos aizsargāt spēlētājus un veicināt drošu un ilgtspējīgu spēli, kā rezultātā 2024. gadā EGBA saviem Eiropas klientiem nosūtīja 100 miljonus drošības paziņojumu.^[5]

Mārtens Hajers (Maarten Haijer), EGBA ģenerālsekretārs, norādīja: “Eiropas Drošākas spēles nedēļa 2025 bija nozīmīgs pagrieziena punkts. Pateicoties vairāk nekā 200 partneru aktīvai iesaistei, mēs esam gandarīti secināt, ka šī iniciatīva katru gadu turpina attīstīties. Šogad pirmo reizi informāciju par drošākām azartspēlēm izplatījām futbola stadionos un mazumtirdzniecības vietās visā Eiropā. Diskusiju kvalitāte pasākumos bija nemainīgi augsta. Mēs vēlamies pateikties visiem dalībniekiem par atbalstu šī gada kampaņas veiksmīgā īstenošanā.”  

Par LLAB

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība apvieno 11 azartspēļu organizatorus, kas ir saņēmuši licenci azartspēļu organizēšanai Latvijā – gan interaktīvo azartspēļu, gan klātienes spēļu zāļu un kazino operatorus. LLAB biedri ir SIA PAF Latvija (Pafbet), SIA Viensviens (11.lv), SIA Latsson Licensing (Betsafe), SIA Optibet, SIA Laimz, SIA Klondaika, SIA Alfor, SIA Olybet Latvia, SIA Olimpic Casino Latvia, SIA Tonybet un SIA LVBet.

LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus likumdošanas procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzsvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.   

Momentloterijas un skaitļu izlozes ir populārākās azartspēles Latvijā, liecina SKDS aptaujas rezultāti. Momentloterijas kaut reizi izmēģinājuši 55,7 % Lavijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem un regulāri spēlē 10,3 %. Savukārt skaitļu izlozes kaut reizi izmēģinājuši 40,2 % iedzīvotāju un regulāri spēlē 9,6 %. 

Pārējo azartspēļu un loteriju regulāro spēlētāju īpatsvars ir būtiski mazāks, kā arī ir salīdzinoši mazāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir tās izmēģinājuši.  Vismazāk populāra ir kazino un bingo spēlēšana. 

Vairāk nekā 70% iedzīvotāju momentloterijas un izlozes uzskata par azartspēlēm: 31% ir pārliecināti, ka tās ir azartspēlēs, savukārt 40% uzskata, ka tās drīzāk ir azartspēles. 

Jānorāda, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem loterijas netiek klasificētas kā azartspēles. Nesaktoties uz to, ka gan ārvalstu^[1], gan vietējie^[2] speciālisti loterijas un skaitļu izlozes atzīst par azartspēlēm un secina, ka tās var izraisīt atkarību. Atsevišķi speciālisti^[3] pat uzsver, ka loterijas ir viens no populārākajiem azartspēļu veidiem. Tādēļ arī vairumā Eiropas valstu loterijas netiek nodalītas kā no azartspēlēm atšķirīga spēle, bet gan tiek klasificētas kā azartspēļu veids.

SKDS aptaujas veiktas 2025. gada vasarā tiešsaistē, 1000 un 2000 respondentu, vecuma grupā 18-75, kvotu izlase. Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc šādām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma.

---

^[1] Nikkinen, J 2014, ‘The Global Regulation of Gambling : a General Overview’, Working papers / Department of Sociology, vol. 2014, no. 3., 5. lpp.

^[2] Skat. Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns, Māris Brants, Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem), pētījuma gala ziņojums, 2019. gads, 43.-44. lpp.

^[3] Skat. Spencer-Notabartolo, Alexis (2007) “Theorizing the Odds: The European Union, Online Gambling Regulation and Integration Theory,” Claremont-UC Undergraduate Research Conference on the European Union: Vol. 2007, Article 14. DOI: 10.5642/urceu.200701.14., 5. lpp. Pieejams: https://scholarship.claremont.edu/urceu/vol2007/iss1/14 [aplūkots 30.09.2025.]; skat. arī: Challet-Bouju, G., Hardouin, J., Thiabaud, E., Saillard, A., Donnio, Y., Grall-Bronnec, M., & Perrot, B. (2020). Modeling early gambling behavior using indicators from online lottery gambling tracking data: Longitudinal analysis. Journal of Medical Internet Research, 22(8), e17675, 3. lpp. Pieejams: https://www.jmir.org/2020/8/e17675/[aplūkots 30.09.2025.]; skat. arī: Costes, J. M., Kairouz, S., Monson, E., & Eroukmanoff, V. (2018). Where lies the harm in lottery gambling? A portrait of gambling practices and associated problems. Journal of Gambling Studies. Advance online publication. 1. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1007/ s10899018-9761-3 [aplūkots 30.09.2025.].

2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8% 2025. gadā pret 8,8% 2022. gadā, liecina SKDS aptaujas dati. Šāda tendence var norādīt uz to, ka Latvijā nelicencētie jeb nelegālie azartspēļu operatori gūs Latvijā arvien lielāku popularitāti un nākotnē pieaugs ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē.

“Šī ir ļoti satraucoša tendence gan nozarei, gan valstij. Latvijā jau ilgstoši ir lielāk starp trim Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars tiešsaistes azartspēļu nozarē. Aptaujas dati liecina, ka situācija var vēl pasliktināties. Lai tas nenotiktu, nozares uzraugiem un regulatoram ir jāsaprot, ka ēno ekonomikas mazināšanā izšķiroša loma ir līdzsvarotam valsts regulējumam,” norāda LLAB pārstāvis, Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.

Lai spēlētāji izvēlētos legālos azartspēļu operatorus, regulējumam, kas nosaka to darbības rāmi, ir jābūt līdzsavrotam. Legālajiem operatoriem ir jābūt iespējai konkurēt ar nelegālo tirgu, kas online sektorā ir ļoti liels. Pēdējo trīs gadu laikā dēļ ēnu ekonomikas online azartspēļu nozarē Latvijas budžetā nenonāk apmēram septiņi miljoni eiro gadā. Nelegālo piedāvājumu par pievilcīgu padara legālās nozares pārspīlētais regulējums. 

Latvijas regulējums pilnībā aizliedz legālo operatoru reklāmu. Tikmēr nelegālie operatori liek savu reklāmu visos interneta resursos, kur vien tas ir iespējams. Rezultātā patērētāji labāk zina nelegālo operatoru zīmolus, nevis Latvijā licencētās azartspēļu vietnes. 

Vēl viens nopietns atbalsts nelegālajai azartspēļu nozarei ir netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums. Latvija ir vienīgā valsts kur IIN tiek iekasēts ne tikai no vinnesta, bet arī no zaudējumiem. Jo lielākas summas spēlētājs nolemj veltīt izklaidei, jo neizdevīgāk tam ir izvēlēties legālos operatorus. Tādā veidā pat turīgākie klienti izvēlas nelegālos operatorus. Licencētajiem operatoriem ir ārkārtīgi ierobežotas iespējas ieviest jaunu produktus, jaunas spēles, tikmēr nelegālajā tirgī piedāvājums ir neierobežots un dinamisks, spēlētājus ieinteresē ar arvien jauniem produktiem. 

Visbeidzot legālajam tirgum valsts ir maksimāli ierobežojusi maksājumu veidus – ir atļauts izmantot tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē atvērtu norēķinu kontu, liedzot iespēju izmantot citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē,  maksājuma iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu norēķinu kontu. Šādi ierobežojumi ir pretrunā ar ES tiesību aktos nostiprinātajām pamatbrīvībām un būtiski ierobežo Latvijā licencētu azartspēļu organizētāju konkurētspēju. 

SKDS aptaujas veiktas 2025. gada vasarā tiešsaistē, vecuma grupā 18-75, kvotu izlase. Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc šādām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma. 2022. un 2025. gada dati ir pilnībā salīdzināmi, savukārt 2018. gada aptauja veikta, izmantojot atšķirīgu metodi un respondentu atlases principu, kas  nozīmē, ka atšķirības starp 2018. un 2022.gada mērījumu datiem var būt saistītas ne tikai ar publikas viedokļu un rīcības izmaiņām, bet arī ar izmaiņām aptaujas veikšanas metodoloģijā.

Šī gada deviņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi par azartspēļu automātiem un kazino galdiem, salīdzinot ar pērnā gada šo pašu periodu ir samazinājušies par gandrīz diviem miljoniem eiro – no 22,01 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 20.07 miljoniem eiro šogad (Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati). Vienlaicīgi ieņēmumi no nodokļiem par interaktīvajām spēlēm pieauga par vienu miljonu eiro. Līdz ar to Finanšu (FM) ministrijas prognoze par plānotajiem ieņēmumiem no licencētās azartspēļu nozares jau šogad neizpildās par aptuveni vienu miljonu eiro.

“Valdības un parlamenta apņemšanās neplānoti paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes no nākamā gada 1.janvāra, vēl vairāk mazinās budžeta ieņēmumus. Mūsu aplēses liecina, ka pēc nodokļa likmju paaugstināšanas 2026. gadā varētu tikt slēgtas vēl vismaz 20 spēļu zāles, saruks spēļu aparātu skaits. Rezultātā šī segmenta nodokļa ieņēmumi samazināsies vēl par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs, kā prognozē FM,” norāda Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) izpilddirektore Līga Līce.

Nodokļu likmju palielinājums tiek īstenots bez konsultācijām ar nozari un, nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem, neievērojot labas likumdošanas un pārvaldības principus. Saeimas Juridiskais birojs uzsvēris, ka paredzētais nodokļu paaugstinājums var tikt vērtēts kā neatbilstošs tiesiskās valsts principiem. Visi azartspēļu organizētāji kas ir LLAB biedri, ir ārvalstu investīciju uzņēmumi un šāda valsts rīcība var būtiski mazināt investoru uzticēšanos Latvijas uzņēmējdarbības videi.

Pēdējo 20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%: no 327 zālēm 2005. gadā līdz 169 zālēm 2025. gada jūnijā. Sarūkot klātienes azartspēļu nozarei, pieaug neapsaimniekoto īpašumu daudzums, samazinās darbavietu skaits. Ar jau esošo nodokļu režīmu, klātienes azartspēļu nozare sarūk par 12–13% gadā, jo spēlētāji arvien vairāk pāriet uz interaktīvajām izklaidēm.

Vienlaicīgi tiešsaistes azartspēļu jomā Latvijā saglabājas lielākais starp Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars. Lai spēlētāji izvēlētos legālos azartspēļu operatorus, regulējumam, kas nosaka to darbības rāmi, ir jābūt līdzsavrotam. Legālajiem operatoriem ir jābūt iespējai konkurēt ar nelegālo tirgu, kas online sektorā ir ļoti liels. Pēdējo trīs gadu laikā dēļ ēnu ekonomikas online azartspēļu nozarē Latvijas budžetā nenonāk apmēram septiņi miljoni eiro gadā. Nelegālo piedāvājumu par pievilcīgu padara legālās nozares pārspīlētais regulējums: pilnīgais reklāmas aizliegums, netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums un ierobežotas iespējas ieviest jaunus produktus, atšķirībā no Latvijā nelicencētajiem, jeb nelegālajiem operatoriem.

Latvijā nav vienota, centralizēta datu reģistra par procesu atkarībām, bet dati par azartspēļu atkarību ir pretrunīgi un fragmentēti. Savukārt ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas iespējas ir nepilnīgas un bieži nav pieejamas. Tā secināts Pārskatā par procesu atkarībām Latvijā un ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību personām ar azartspēļu atkarību. 

Valsts pārvaldē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) fiksē pašattiekušos personu skaitu; Veselības ministrija (VM) – pacientus e-veselībā; Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – aptauju datus; Labklājības ministrija (LM) – sociālās rehabilitācijas gadījumus; Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) un VSIA “Ģinetrmuiža” – ārstetos pacientus atsevišķās programmas, turklāt jāņem vērā, ka atsevišķu grupu tikai perosnām ar azartspēļu atkarību tajos nav. “Rezultāts ir ļoti fragmentēts, nepilnīgs un bieži pretrunīgs. Nav neviena rīka vai institūcijas, kura skatītu visus datus kopsakarībā, analizētu pakalpojumu pieprasījumu un pieejamību, finanšu un cilvēku resursu pieejamību un pieejamo resursu izlietojumu. Vienā sistēmā ir uzskaitīti desmiti pacientu, citā – simti, bet reģistrā – dismieti tūkstošu. Korekta informācija par to, cik cilvēku Latvijā cieš no azartspēļu atkarības, nav pieejama, kas būtiski traucē un pat padara par neiespējamu politikas plānošanu un pakalpojumu koordinēšanu,” norāda Centrs MARTA Liepājas nodibinājuma vadītāja Madara Lapsa. 

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras darbojas sociālās rehabilitācijas jomā, kā arī pašvaldību sociālo dienestu speciālisti norāda, ka viens no lielākajiem šķēršļiem, kas liedz cilvēkiem ar atkarību vērsties pēc palīdzības ir stigmatizācija un noliegums. VM azartspēļu atkarību dēvē par “slēpto slimību” un norādā, ka tā ir nepietiekami diagnoscēta, kas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku ar šo problēmu nemaz nenonāk veselības aprūpes sistēmā. 

Cilvēki bieži vien neatpazīst savas atkarības problēmas un baidās par to runāt, līdz ar to palīdzību meklē tikai tad, kad sitiācija jau ir kļuvusi kritiska. Būtisks škēršlis ir nevienmērīga palīdzības pieejamība reģionos un informācijas trūkums par azartspēļu atkarību. Sabiedrība nezina par rehabilitācijas un ārstēšanās iespējām, kā arī neprot atpazīt atkarības pazīmes. 

Atbilstoši SKDS aptaujas rezultātiem, tikai 28%  iedzīvotāju, mazāk nekā trešdaļa, zinātu, kur vērsties pēc palīdzības, ja kāds cieš no procesu, tostarp azartspēļu atkarības. Vienlaicīgi 63% respondentu piekrīt tam, ka procesu atkarība būtu jāuzskata par slimību un attiecīgi pret to jāizturas. 

Atbalsta iespējas cilvēkiem ar procesu, tostarp azartspēļu atkarībām, koncentrētas atsevišķās lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, savukārt reģionos pakalpojumu pieejamība ir fragmentēta vai vispār nepastāv. Pašvaldības atzīst, ka tām nav speiciālistu un resursu, bet dēļ informācijas trūkuma un stigmatizācijas cilvēki palīdzību arī nemeklē. 

Veselības un sociālās aprūpes sistēmā Latvijā joprojām dominē vielu atkarību ārstēšanas pieeja. Sociālie darbinieki, psihologi un ārsti ir sagatavoti darbam ar alkohola un narkotiku lietošanas problēmām, bet procesu atkarībām ir pavisam cita dinamika un vajadzīga specifiska metodika. Labklājības ministrijas izstrādātā metodika sociālajiem darbiniekiem vēl nav pilnībā ieviesta praksē. Rezultātā cilvēki ne vienmēr saņem palīdzību, kas atbilst tieši viņu problēmas specifikai. 

Dēļ nepilnīgas sistēmas kā arī informācijas trūkuma, finansējums, kas ir paredzēts VM un LM budžetos azartspēļu atkarības ārstēšanai un sociālajai rebilitācijai, sasniedz tikai dažus desmitus cilvēku gadā. Veselības ministrijas budžetā periodā no 2022. līdz 2024.gadam azartspēļu atkarības ārstēšanai bija pieejami 312 000 eiro, e-veselības sistēmā šajā periodā tika reģistrēti 315 pacienti ar diagnozi pataloģiska tieksme spēlēt azartspēles (F63.0) vai riskanta uzvedība, kas saistīta ar azartspēlēm (Z72.6). LV budžetā personu ar atkarību sociālajai rehabilitācijai laikā no 2022. līdz 2024. gadam vidēji gadā tika piešķirti 200 000 eiro un valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina vidēji 10 personām gadā. 

Problemātiskās spēlēšanas izplatība Latvijā 

Līdzīgi kā 2022.gadā arī 2025.gadā pārliecinoši lielākajai daļai – 87% – Latvijas pastāvīgi iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem nav problēmu ar azartspēlēm. Šīs indekss aprēķināts, balstoties uz SKDS aptaujas respondentu atbildēm uz vairākiem jautājumiem par rīcību un sajūtām, kuras varētu identificēt ar problēmām, kas saistītas ar spēlēšanu. 7,5% respondentu ir zems riska līmenis attiecībā uz azartspēļu atkarības problēmu, 3,5% – vidējs, bet 2% iedzīvotāju ir augsts riska līmenis, kas varētu tikt interpretēts kā iespējama azartspēļu atkarība. 

Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka izplatītākā atkarība Latvijā paliek alkoholisms, tā uzskata jau 56% respondentu. Pārlieciba par šo pakāpeniski pieaug, 2022.gadā tā uzskatīja 51%, bet 2023.gadā 53 % respondentu. Kā nākamā izplatītākā problēma tiek uzskatīta narkotiku lietošana – 17% respondetu, smēķēšanu nosauca deviņi procenti respondentu. Astoņi procenti kā izplatītāko atkarību nosauca azartspēles. 

Efektīvākais un pieejamākais azartspēļu atkarības prevencijas rīks ir Pašattiekušos personu reģistrs, ko uztur IAUI. Reģistru ir izmantojuši jau 35 000 personu, kas pierāda to, ka, ja palīdzības mehānisms ir pieejams, skaidri saprotams un anonīms, sabiedrība ir gatava to izmantot. 

Ko darīt? 

Nepieciešama nacionāla stratēģija, kurā iekļauta datu uzskaite un monitorings, profilakse, ārstēšana, rehabilitacija, kā arī skaidri definēts atbildības sadalījums starp veselības, sociālo un izglītības sektoru. Tikai tā var nodrošināt sistēnmisku pieeju problēmas risināšanai. Nepieciešama apmacību programma speciālistiem reģionos. Plašāks anonīmo spēļmaņu grupu tīkls visā valsts teritorijā, ko var veicināt, piesaistot NVO un brīvprātīgos. Plašāka profilakse skolās ar regulāru un metodiski pamatoru programmu palīdzību. Plašāka sabiedrības informēšana par atkarības pazīmēm un atbildīgas spēles rīkiem. 

Pārskatu par procesu atkarībām Latvijā un ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību personām ar azartspēļu atkarību izveidoja Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB), sadarbībā ar Centra MARTA Liepājas nodibinājuma vadītāju Madaru Lapsu, pētījumu centru SKDS un socioloģi Diānu Kalniņu. Tā ietvaros pirmo reizi Latvijā ir veikta visu 43 pašvaldību aptauja saistībā ar azartspēļu atkarības prevencijas, ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, kā arī apkopoti dati no vairākām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kuru pārziņā ir azartspēļu atkarības ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumi. Pārskats pieejams šeit: https://llab.lv/wp-content/uploads/2025/11/LIAB-parskats_FIN_WEB-7.pdf

12. novembrī plkst. 11.00 Rīgā, notiks seminārs, kurā prezentēs Pārskatu par procesu atkarībām Latvijā un ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību personām ar azartspēļu atkarību. Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) to ir sagatavojusi sadarbībā ar Centra MARTA Liepājas nodibinājuma vadītāju Madaru Lapsu, pētījumu centru SKDS un socioloģi Diānu Kalniņu. 

Pārskata ietvaros pirmo reizi Latvijā ir veikta visu 43 pašvaldību aptauja saistībā ar azartspēļu atkarības prevencijas, ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, kā arī apkopoti dati no vairākām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kuru pārziņā ir azartspēļu atkarības ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumi. Madara Lapsa iepazīstinās klātesošos ar datiem, atziņām un secinājumiem pēc saņemtās informācijas apkopošanas, tostarp par vispārīgo situāciju šajā jomā Latvijā un esošās sistēmas nepilnībām. 

Tāpat pasākuma dalībniekus uzrunās Eiropas azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) ģenerālsekretārs Martens Hajiers(Maarten Haijer), seminārā uzstāsies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne, kura runās par azartspēļu nozares tendencēm pēdējo gadu laikā, bet pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš iepazīstinās ar azartspēļu un procesu atkarību tendencēm Latvijā, sabiedrības viedokļiem par tām. 

Pasākums notiks Eiropas atbildīgas spēles nedēļas ietvaros, ko rīko Eiropas azartspēļu un likmju asociācija (EGBA), kuras dalībnieki ir arī LLAB biedri. 

Aicinām medijus pieteikties dalībai pasākumā, rakstot un info@llab.lv

Eiropas Azartspēļu un likmju asociācija (EGBA) pauž gandarījumu par Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) balsojumā apstiprināto Eiropas azartspēļu kaitējuma pazīmju standarta projektu. Lielākā daļa nacionālo standartizācijas institūciju balsoja par standarta pieņemšanu, kas ir nozīmīgs spēlētāju aizsardzības pagrieziena punkts Eiropā.

“Pēc vairāku gadu darba pie projekta, sākot no projekta idejas līdz realizācijai, man ir neaprakstāms gandarījums par lielo atbalstu, ko tas ir saņēmis,” sacīja EGBA vecākā vadītāja ES jautājumos Vasiliki Panousi (Vasiliki Panousi). “Šis būs pirmais Eiropas mēroga riskantas spēles pazīmju noteikšanas standarts, un tas kalpos par pamatu efektīvai azartspēļu kaitējuma novēršanai Eiropā. Standarta izstrādē būtiska loma bija sadarbībai, iesaistot ekspertus no visas Eiropas.”

Pirms publicēšanas standarts tiks nodots galīgajai apstiprināšanai CEN. Šis process var ilgt vairākus mēnešus, un tas ietver tulkošanu, kā arī citu procedūras prasību izpildi. Tiek prognozēts, ka standarta apstiprināšanas process noslēgsies 2026. gada sākumā. Pēc publicēšanas standartu pēc brīvprātības principa varēs izmantot azartspēļu nozari uzraugošās iestādes un azartspēļu organizatori visā Eiropā.

“Pozitīvais balsojuma rezultāts ir mūsu nozares sadarbības spēka apliecinājums,” norādīja EGBA ģenerālsekretārs Mārtens Hajers (Maarten Haijer). “Kad EGBA ar šo iniciatīvu pirmoreiz vērsās pie CEN, mēs vēlējāmies radīt vienotu standartu, kas nodrošinātu spēlētāju aizsardzību visā Eiropā. Esam gandarīti, ka standarts ir atbalstīts, un es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā. Redzam, ka kopīgais darbs pie spēlētāju aizsardzības veicināšanas ir nesis rezultātu.”

EGBA īpaši pateicas projekta vadītājai Dr. Marisai Katānijai (Maris Catania) un Francijas standartizācijas asociācijai (AFNOR), kas koordinēja projektu kā tā sekretariāts CEN. Mēs vēlamies pateikties arī visiem nacionālo standartizācijas komiteju pārstāvjiem, akadēmiķiem, uzraugošajām iestādēm, azartspēļu organizatoriem un kaitējuma novēršanas ekspertiem, kuri dalījās ar savām zināšanām šajā vairāku gadu sadarbības procesā.

Par EGBA

Eiropas Azartspēļu un likmju asociācija (EGBA) ir Briselē reģistrēta tirdzniecības asociācija, kas pārstāv vadošos tiešsaistes azartspēļu organizatorus, kuri ir reģistrēti, licencēti un uzraudzīti ES. Starp EGBA biedriem ir arī tādi, kuri saņēmuši licences azartspēļu organizācijau Latvijā. Lielākā daļa Latvijā licencēto azartspēļu operatoru pieder ārvalstu investoriem – citās Eiropas un Skandināvijas valstīs bāzētajiem azartspēļu uzņēmumiem.

EGBA sadarbojas ar valstu un ES iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm, lai uzlabotu tiešsaistes azartspēļu tirgus regulējumu, nodrošinot augstus patērētāju aizsardzības standartus, vienlaikus ņemot vērā interneta realitāti un mainīgās patērētāju vēlmes. Kā daļu no savas apņemšanās stiprināt azartspēļu nozares drošību, EGBA organizē un koordinē ikgadējo Eiropas Drošākas spēles nedēļu, kurā pulcējas nozares ieinteresētās puses, lai stiprinātu azartspēļu nozares drošību un ilgtspēju.

EGBA biedri ievēro augstākos normatīvos standartus, kopīgi pārvaldot 321 tiešsaistes azartspēļu licences (katrai licencei ir savas stingras atbilstības prasības) un apkalpojot vairāk nekā 30 miljonus klientu 21 Eiropas valstī. Kopā tie veido aptuveni 30 % no Eiropas 2024. gada tiešsaistes azartspēļu bruto ieņēmumiem.