Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits sarucis par 2,9%, savukārt salīdzinājumā ar pirms pandēmijas laiku – 2019. gada attiecīgo periodu – Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 19,1% mazāks. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019. gada datiem par par 26,3%. Kritums ir pamatīgs, tūristiem acīmredzami trūkst motivācijas apmeklēt Latviju.
Un teju katru dienu lasām ziņas un minējumus par to kad un cik daudz nodokļu maksātāju naudas no kopējā budžeta būs jāiegulda lai “noturētu virs ūdens” aviokompāniju AirBaltic. Nav izslēgts, ka, tuvinot tūristu skaitu pirms pandēmijas laikiem, tās finanšu situācija nebūtu tik dramatiska, jo liela daļa viesu izmantotu AirBaltic pakalpojumus.
Lai piesaistītu ceļotājus, ir jārada emocijas, to stāsta gan mārketinga, gan tūrisma speciālisti. Un viens no veidiem kā to izdarīt ir rīkot pasākumus un šis virziens pasaulē pat ir ieguvis savu apzīmējumu – pasākumu ekonomika.
Eiropā katru gadu notiek vairāki desmiti pokera turnīru: Prāgā, Barselonā, Tallinā, Parīzē, Londonā un citviet. Lielākā pokera telpa Eiropā atrodas nelielā Čehijas pilsētā Rozvadovā. Lielie pokera festivāli (piemēram, European Poker Tour jeb EPT, World Series of Poker Europejeb WSOPE, Battle of Malta) notiek reizi mēnesī vai divos, pulcējot tūkstošiem dalībnieku, savukārt lokālie iknedēļas turnīri kazino norisinās katru dienu. Modernā pokera turnīru tradīcija aizsākās 1970. gadā Lasvegasā ar pirmo World Series of Poker (WSOP), savukārt Eiropā straujš turnīru bums sākās 2000. gadu sākumā līdz ar tiešsaistes pokera un televīzijas translāciju popularitāti.
Šogad februārī pokera turnīrs notika arī Tallinā, tajā piedalījās vairāk nekā 1500 spēlētāji un vēl apmēram tikpat viņu līdzbraucēju: ģimenes locekļi, draugi, atbalstītāji. Aplēsts, ka viens turnīra dalībnieks pavadīja vidēji sešas naktis viesnīcā. Viena cilvēka vidējie tēriņi dienā Tallinā veidoja 300 eiro, ieskaitot viesnīcas pakalpojumus. Turnīrs ilga 10 dienas, un, veicot nelielus aprēķinus, varam noskaidrot, ka tikai viens šāds pasākums deva Igaunijas tūrisma nozarei ap 3-4 miljoniem eiro ienākumu. Klāt vēl jāpierēķina arī nodokļi, kas tika nomaksāti no turnīrā apgrozāmās naudas, kas bija vairāki simti tūkstošu eiro.
Tikmēr Latvijā pokera turnīru rīkošana ārpus licencēta kazino telpām ir aizliegta. Šeit darbojas tikai divi kazino un nevienā no tiem nevar ietilpt pat uz pusi mazāks turnīra dalībnieku skaits. Sanāk, ka mēs Latvijā drīkstam rīkot mazus, lokālus pilsētas turnīrus vietējiem iedzīvotājiem, bet nedrīkstam rīkot starptautiskos, piesaistot turīgus tūristus un ienākumus valsts budžetam. Šāds regulējums ir ne tikai ačgārns, to pat varētu saukt par kaitniecisku un ierobežojums neiztur kritiku ne no ekonomikas, ne no veselības viedokļa.
Nenoliedzami pārmērīga spēle var nodarīt cilvēkiem lielu ļaunumu. Tāpēc legālie, licencētie azartspēļu organizatori Latvijā ir stingri uzraudzīti no valsts puses, nodrošina atbildīgas spēles rīkus un tajos darbojas pašatteikušos personu reģistrs.
Domāju katrs ir dzirdējis par zolītes turnīriem, ar vai bez naudas likmēm to dzinulis ir azarts. Sports kopumā ir par un ap azartu, tāpēc arī likmju industrija attīstījās ap sacensībām. Latvija, turklāt, šķiet ir vienīgā valsts, kur kāršu spēle – zolīte – ir atzīta par kultūras mantojuma daļu. Un kamēr izliekamies, ka pokera turnīri kaut kādā veidā stipri atšķiras no zolītes pasākumiem, pārējā Eiropa tos rīko, piesaistot turīgus ceļotājus.
Latvijā regulējums nosaka, ka klātienes pokera turnīrs var notikts tikai kazino telpās, savukārt citās valstīs pastāv alternatīvi juridiskie modeļi turnīru rīkošanai ārpus tradicionālajiem kazino. Daudzās darbojas spēļu un kāršu klubu regulējums, kas ļauj rīkot pokera turnīrus šo klubu telpās. Bet, piemēram, Lielbritānijā ir izplatīts tā dēvētais Krogu pokers un turnīri notiek krogos. Katras valsts regulējumā ir savas nianses, tomēr tie nodrošina iespēju rīkot pokera turnīrus.
Lai arī Latvija varētu notikt ne tikai zolītes, bet arī pokera turnīri, nepieciešami divi soļi: izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā, kā arī īpašais nodokļa regulējums šiem pasākumiem. Patlaban Latvija ir unikāls un netaisnīgs regulējums attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par azartspēļu apgrozījumu un vinnestiem – esam vienīgā valsts, kur IIN aprēķina nevis no vinnesta, bet gan no kopējā apgrozījuma, pat ja spēlētājs patiesībā ir zaudējis. Skaidrs, ka ar šādu regulējumu Latvijai nav izredžu piesaistīt dalībniekus turnīram.
Latvijai ir iespēja nokļūt turīgu Skandināvijas tūristu redzeslokā, tam ir vajadzīgs sapratīgs regulējums un vēlme konkurēt ar citām Eiropas valstīm un pilsētām. Vai tas mūsu ekonomikai ir nepieciešams, varētu uzjautāt AirBaltic vadības komandai, kurai visi turpmākie lēmumi, šķiet, būs sāpīgi. Arī pavāriem un viesnīcniekiem, kuriem trūkst apmeklētāju, kas vēlētos labi pavadīt laiku un par to arī samaksāt.
/Juris Celmārs. Latvijā licencēto azartspēļu biedrība, SIA “Olympic Casino Latvia” valdes priekšsēdētājs/
